Helēna Ledus
| ||||||||||||||||||
|
Helēna Ledus, pēc laulībām Helēna Starca (1912 - 2005), bija latviešu botāniķe, kas pētīja Zebrenes apkārtnes un Bikstu pagasta floru. Pēc došanās trimdā studēja mikrobioloģiju un strādāja par mikrobioloģi ASV.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Helēna Ledus (pirms uzvārda latviskošanas Helēna Eisberga) dzimusi 1912. gada 1. novembrī Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta skolā, kur tēvs Roberts bija skolotājs. Māte Marija, dzim. Bulle. Helēna mācījās Bikstu un Jaunpils pamatskolā. 1932. gadā viņa beidza Jelgavas Valsts skolotāju institūtu.
No 1932. līdz 1938. gadam H. Ledus studēja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātātē un absolvēja to ar dabas zinātņu kandidāta grādu. 1937. gadā H. Ledus sāka strādāt kā subasistente Augu morfoloģijas un sistemātiskās botānikas katedrā, bet ar 1938. gada rudens semestri bija jaunākā asistente.
H. Ledus piedalījās 1938. gadā Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu konferencē Helsinkos un Olandes salās. H. Ledus darbojās žurnāla "Daba un Zinātne" redakcijas komisijā.[1]
Helēna Ledus bija precējusies ar latviešu biologu, botāniķi Kārli Starcu. Otrā pasaules kara beigās ģimene devās bēgļu gaitās. 1950. gadā viņi ieceļoja ASV un apmetās Indianapolisā. Tur K. Starcs strādāja "pie kāda miljonāra 40 akru lielā parkā", par dārznieka palīgu.[2] 1952. gada jūlijā, atgriežoties no Latviešu spēlēm Čikāgā, viņas padēls Gunārs gāja bojā autokatastrofā. 1953. gada 2. februārī mira viņas vīrs Kārlis Starcs. Helēna Starca palika viena ar dēlu Jāni (dzimušu 1943. gadā). Viņa iestājās Indianapolisas Baltera Universitātē un studēja mikrobioloģiju (1954—1955). Jau studiju laikā Helēna sāka strādāt Marion County General slimnīcā, kur nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā 1979. gadā.
Helēna Starca bija Indianapolisas Zinātņu Akadēmijas biedre, Indianopolisas latviešu akadēmiskās kopas valdes locekle un aktīva dalībniece, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē un latviešu ev. luteriskās draudzes darbā.
Helena Starca mirusi Indianapolisā 2005. gada 3. janvārī.[3]
110. zinātnieces dzimšanas dienā LU Muzejs izveidojis viņai veltītu virtuālo izstādi savā vietnē "Neaizmirstamās biogrāfijas".[4]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Helēnas Ledus botāniķes karjeru nežēlīgi pārtrauca Otrais pasaules karš. Viņas pirmās publikācijas un ievāktie herbārija materiāli (kas glabājas LU Muzeja herbārijā RIG) parāda, ka Latvija zaudējusi aizrautīgu dabas pētnieci.
- Ledus H. Pie Zebrus ezera. Daba un zinātne, nr.6. Riga, 1938.
- Ledus H. Notizen zu Flora von W-Zemgale in Lettland. Acta Horti botanici Universitatis latviensis. vol. 11., 12. Riga, 1939.
- Ledus H. Bikstu pagasts. Daba un zinātne, nr. 2. Rīga, 1939.
- Ledus H. Par daudzsakņu Spirodella polyrrhyza (L.) Schleid. Latvijā. Daba un zinātne, nr. 1.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Табака Л. Основные этапы развития флористических исследований в Латвии. Флора и растительность Латвийской ССР, Приморская низменность. Рига, 1974.
- Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Preses nams, Rīga, 1998.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/61716/Raksts.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Universitāte 20 gados. 2.sēj. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfijas. Rīga, 1939
- ↑ Latvieši aizjūrā. "Latvija", nr. 41, 11.10.1952
- ↑ Divās dienās trīs zaudējumi Indianapolē. "Latvija Amerikā", nr.5, 29.01.2005
- ↑ https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/74703/?fbclid=IwAR1noxp_Kdb4GmLCWklmRdgvwMqM7wjLSaAQFFusKyCNT3MmsGeK5f6Op5k