Helga Ingeborga Melnbārde

Vikipēdijas lapa
Helga Ingeborga Melnbārde
Dzimis 1944. gada 22. februārī
Miris 2022. gada 26. augustā (78 gadu vecumā)
Tautība latviete
Nozares tēlniecība

Helga Ingeborga Melnbārde (1944—2022) bija latviešu keramiķe un pedagoģe.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1944. gada 22. februārī. Mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Keramikas nodaļā (tagadējās PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmā). Studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas specialitātē (1966-1971). Kopš 1968. gada piedalījās izstādēs, 1973. gadā viņu uzņēma Latvijas Mākslinieku savienības, 1975. gadā Melbārde dibināja Latvijas Universitātes Tautas lietišķās mākslas studiju “Vāpe” un bija tās mākslinieciskā vadītāja. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā Helga Ingeborga Melnbārde kļuva par Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docētāju, 1993. gadā Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu mākslas pedagoģijā.

Mirusi 2022. gada 26. augustā.[1]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • “Veidosim! Septiņi soļi no māla līdz keramikai” (2012),
  • ”Tornī kāpšana” (autobiogrāfija, 2005),
  • „Tuvošanās” (darbu albums, 2014)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]