Pāriet uz saturu

Helgolande

Vikipēdijas lapa
Helgolande
Helgoland
Halaglun
Helgolande
Helgolande no putna lidojuma
Helgolande (Vācija)
Helgolande
Helgolande
Helgolande (Šlēsviga-Holšteina)
Helgolande
Helgolande
Ģeogrāfija
Izvietojums Helgolandes līcis
Koordinātas 54°10′57″N 7°53′07″E / 54.18250°N 7.88528°E / 54.18250; 7.88528Koordinātas: 54°10′57″N 7°53′07″E / 54.18250°N 7.88528°E / 54.18250; 7.88528
Platība 1,7 km²
Augstākais kalns 61 m
Administrācija
Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Šlēsviga-Holšteina
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1284 (2021)
Blīvums 760/km²
Helgolande Vikikrātuvē

Helgolande (vācu: Helgoland, ziemeļfrīzu: Halaglun) ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni 47 km no kontinenta krasta.[1] Salu grupu veido divas salas — 1 km² lielā galvenā sala (Hauptinsel) un 0,7 km² lielā Dina (Düne). Administratīvi ietilpst Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, kur veido atsevišķu pašvaldību.

Līdz 1807. gadam salas kontrolēja Dānija, bet līdz 1890. gadam — Lielbritānijas impērija.

No 1945. līdz 1952. gadam tajā laikā neapdzīvotās salas ietilpa Lielbritānijas okupācijas zonā. 1947. gada 18. aprīlī britu kara flote galvenajā salā detonēja 6700 tonnas sprāgstvielu ar mērķi pilnībā iznīcināt salu kā potenciālu vācu kara flotes bāzi. Sprādziena rezultātā izveidojās krāteris vairāk kā 100 m diametrā un sprādziens ir viens no spēcīgākajiem, kurā nav izmantoti kodolieroči.[2]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]