Helgolande

Helgolande
	Helgoland; Halaglun
	Helgolande no putna lidojuma
	Helgolande Helgolande
Ģeogrāfija
Izvietojums	Helgolandes līcis
Koordinātas	54°10′57″N 7°53′07″E / 54.18250°N 7.88528°EKoordinātas: 54°10′57″N 7°53′07″E / 54.18250°N 7.88528°E
Platība	1,7 km²
Augstākais kalns	61 m
Administrācija
	Vācija
Federālā zeme	Šlēsviga-Holšteina
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1284 (2021)
Blīvums	760/km²
	Helgolande Vikikrātuvē

Helgolande (vācu: Helgoland, ziemeļfrīzu: Halaglun) ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni 47 km no kontinenta krasta.^[1] Salu grupu veido divas salas — 1 km² lielā galvenā sala (Hauptinsel) un 0,7 km² lielā Dina (Düne). Administratīvi ietilpst Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, kur veido atsevišķu pašvaldību.

Līdz 1807. gadam salas kontrolēja Dānija, bet līdz 1890. gadam — Lielbritānijas impērija.

No 1945. līdz 1952. gadam tajā laikā neapdzīvotās salas ietilpa Lielbritānijas okupācijas zonā. 1947. gada 18. aprīlī britu kara flote galvenajā salā detonēja 6700 tonnas sprāgstvielu ar mērķi pilnībā iznīcināt salu kā potenciālu vācu kara flotes bāzi. Sprādziena rezultātā izveidojās krāteris vairāk kā 100 m diametrā un sprādziens ir viens no spēcīgākajiem, kurā nav izmantoti kodolieroči.^[2]