Helmūts Kols

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par politiķi. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Kols skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Helmūts Kols
6. Vācijas kanclers
Amatā
1982. gada 1. oktobris — 1998. gada 27. oktobris

Dzimšanas dati 1930. gada 3. aprīlī
Ludvigshāfene, Vācija
Miršanas dati 2017. gada 16. jūnijā (87 gadu vecumā)
Ludvigshāfene, Vācija
Politiskā partija Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība
Dzīvesbiedrs(-e) Hannelore Kola (1960—2001, mirusi)
Maike Rihtere (2008—2017, līdz Kola nāvei)
Profesija vēsturnieks
Augstskola Heidelbergas Universitāte
Reliģija Romas katolis

Helmūts Jozefs Mihaels Kols (vācu: Helmut Josef Michael Kohl, dzimis 1930. gada 3. aprīlī, miris 2017. gada 16. jūnijā) bija Vācijas politiķis, bijušais Kristīgo demokrātu apvienības (KDS, vācu: CDU) vadītājs, Vācijas kanclers 16 gadus (1982—1998). Vācijas vadītājs atkalapvienošanās procesa laikā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā. Māstrihtas līguma iniciators, veidojot ciešu sadarbību ar Francijas prezidentu Fransuā Miterānu 1991. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1930. gada 3. aprīlī Ludvigshāfenē, Hansa un Cecīlijas Kolu ģimenē. 1950. gadā sācis studēt jurisprudenci Frankfurtes Universitātē, bet pēc gada mainīja augstskolu, uzsākdams sociālo zinātņu studijas Heidelbergas Universitātē. 1958. gadā ieguva maģistra grādu un sāka strādāt par Ludvigshāfenes tēraudliešanas rūpnīcas direktora asistentu. No 1959. gada referents "Ķīmijas rūpniecības savienībā". 1960. gadā apprecējās ar tulku Hannelori Renneri. Ģimenē divi dēli. 2001. gada jūlijā viņa sieva Hannelore izdarīja pašnāvību, nespējot cīnīties ar neārstējamu ādas slimību — penicilīna izraisītu alerģiju pret saules gaismu.[1] 2008. gada 8. maijā Heidelbergā Helmūts apprecējās otrreiz, ar 43 gadus veco Maiki Rihteri.

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1946. gadā iestājies Kristīgo demokrātu apvienībā. Politisko karjeru viņš uzsāka reģionālā līmenī, 1954. gadā kļūdams par Reinlandes-Pfalcas federālās zemes KDS jaunatnes organizācijas priekšsēdētāja vietnieku. 1969. gadā kļuva par KDS priekšsēdētāja vietnieku un Reinlandes-Pfalcas federālās zemes premjerministru (1969—1976). Kopš 1973. gada bija KDS priekšsēdētājs. 1982. gadā tika ievēlēts par Rietumvācijas kancleru. 1990. gadā kļuva par pirmo pēckara apvienotās Vācijas kancleru. 1998. gadā Kols vēlēšanās zaudēja sociāldemokrātam Gerhardam Šrēderam. Kopš tā laika viņu un Kristīgo Demokrātu apvienību sāka vainot skandālos, kas saistīti ar nelikumīgu naudas pieņemšanu vēlēšanu fonda vajadzībām. Kols ziedojumu pieņemšanu partijai atzina par kļūdu, tomēr atteicās izpaust ziedotāju vārdus. Tika noskaidrots, ka Kols nebija guvis personīgu labumu.[2]

2002. gadā Kols pameta Bundestāgu un aizgāja no aktīvas darbības politikā. Vēlāk tomēr viņa partija Kolu daļēji reabilitēja attiecībā uz skandālu par agrākajiem neskaidrajiem finansējuma darījumiem. Kols sarakstīja memuārus par savu darbību politikā — 2004. gadā publicēja pirmo daļu par laika posmu 1930–1982, bet 2005. gadā – par periodu 1982–1990. Kols bija Madrides kluba biedrs.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada februārī Kolam bija insults, viņš nokrita un guva smagu galvas traumu. Rezultātā Kols palika daļēji paralizēts, ar ierobežotām runas spējām un piesaistīts ratiņkrēslam. Vēl būdams slimnīcā, 2008. gada maijā Kols apprecējās ar savu 43 gadus veco partneri Maiki Rihteri. Vēlāk 2010. un 2012. gadā Kolam veica operācijas. Tomēr 2015. gadā tika ziņots par Kola kritisko veselības stāvokli.[3]

Kols nomira 2017. gada 16. jūnijā, 87 gadu vecumā, savās mājās Ludvigshāfenē. Daudzi pasaules valstu līderi, pieminot Kolu, atzīmēja viņa nopelnus Vācijas apvienošanā un Eiropas vienotības stiprināšanā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Helmūts Šmits
Vācijas kanclers
19821998
Pēctecis:
Gerhards Šrēders