3. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izskats
3. aprīlis ir gada 93. diena pēc Gregora kalendāra (94. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 272 dienas.
Vārda dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1077. gads — Friulli izveidots pirmais parlaments.
- 1865. gads — Amerikas pilsoņu karā ziemeļnieku karaspēks ieņēma Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu.
- 1885. gads — Gotlībam Daimleram piešķīra vācu patentu par dzinēju.
- 1896. gads — iznāca pirmais Itālijas sporta laikraksta La Gazzetta dello Sport numurs.
- 1917. gads — no trimdas Krievijā atgriezās Vladimirs Ļeņins.
- 1922. gads — Josifs Staļins tika ievēlēts par VK(b)P CK ģenerālsekretāru.
- 1948. gads — ASV prezidents Harijs Trumens parakstīja Māršala plānu, piešķirot 5 miljardus USD 16 valstīm.
- 1954. gads — PSRS vēstniecības Kanberā trešais sekretārs Vladimirs Petrovs lūdza un saņēma politisko patvērumu Austrālijā.
- 1958. gads — Kastro revolucionārā armija sāka uzbrukumu Havanai Kubā.
- 1966. gads — Luna 10 kļuva par pirmo zondi, kas iegājusi Mēness orbītā.
- 1973. gads — ASV, Ņujorkā veikts pirmais mobilā telefona, kuru izstrādājis Motorola, zvans.
- 1975. gads — Anatolijs Karpovs tika pasludināts par pasaules čempionu šahā, Bobijam Fišeram atsakoties spēlēt ar viņu.
- 1984. gads — Rakešs Šarma startēja ar kosmosa kuģi Sojuz T-11, kļūstot par pirmo indieti kosmosā.
- 2003. gads — ASV spēki pārņēma kontroli pār Sadama Starptautisko lidostu Bagdādē, un pārdēvēja to par Bagdādes Starptautisko lidostu.
- 2007. gads — Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu.
- 2022. gads — par Ungārijas premjerministru tika atkārtoti ievēlēts Viktors Orbāns.[1]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1310. gads — Kazimirs III Lielais (Kazimierz Wielki), Polijas karalis (miris 1370. gadā)
- 1366. gads — Henrijs IV (Henry IV), Anglijas karalis (miris 1413. gadā)
- 1593. gads — Džordžs Herberts (George Herbert), angļu dzejnieks (miris 1633. gadā)
- 1864. gads — Emīls Kellenbergers (Emil Kellenberger), šveiciešu sporta šāvējs, vairāku olimpisko un pasaules čempionātu medaļu ieguvējs (miris 1943. gadā)
- 1877. gads — Alfonss Dekupērs (Alphonse Decuyper), franču ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1937. gadā)
- 1878. gads — Edgars Bergs, latviešu luterāņu mācītājs (miris 1968. gadā)
- 1881. gads — Alčide de Gasperi (Alcide De Gasperi), itāliešu politiķis (miris 1954. gadā)
- 1898. gads — Henrijs Lūss (Henry Luce), publicists, žurnāla Time dibinātājs (miris 1967. gadā)
- 1920. gads — Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (miris 2012. gadā)
- 1924. gads — Marlons Brando (Marlon Brando), ASV kinoaktieris (miris 2004. gadā)
- 1926. gads — Virdžils Grisoms (Virgil I. "Gus" Grissom), ASV kosmonauts (miris 1967. gadā)
- 1930. gads — Helmūts Kols (Helmut Kohl), Vācijas kanclers (miris 2017. gadā)
- 1945. gads — Katrīna Spaka (Catherine Spaak), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā)
- 1946. gads — Marisa Paredesa (Marisa Paredes), spāņu aktrise (mirusi 2024. gadā)
- 1948. gads — Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer), NATO ģenerālsekretārs
- 1959. gads — Ēriks Jēkabsons, latviešu mācītājs un politiķis
- 1961. gads — Edijs Mērfijs (Eddie Mutphy), ASV aktieris
- 1963. gads — Stevo Pendarovskis (Стево Пендаровски) Ziemeļmaķedonijas prezidents
- 1969. gads — Bens Mendelsons (Ben Mendelsohn), austrāliešu aktieris
- 1971. gads:
- Vitālijs Astafjevs, Latvijas futbolists
- Anastasija Zavorotņuka (Анастасия Заворотнюк), krievu aktrise (mirusi 2024. gadā)
- 1973. gads — Prabhu Deva (பிரபு தேவா சுந்தரம்), Indijas horeogrāfs, aktieris, dziedātājs
- 1982. gads — Kobija Smaldersa (Cobie Smulders), kanādiešu aktrise
- 1985. gads — Leona Lūisa (Leona Louise Lewis), angļu dziedātāja
- 1986. gads — Amanda Bainsa (Amanda Bynes), amerikāņu aktrise un dziedātāja
- 1995. gads — Adrjēns Rabjo (Adrien Rabiot), franču futbolists
- 1998. gads — Vauts Fāss (Wout Faes), Beļģijas futbolists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1682. gads — Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo), spāņu gleznotājs (dzimis 1618. gadā)
- 1826. gads — Ernsts Hladni (Ernst Chladni), vācu fiziķis (dzimis 1756. gadā)
- 1849. gads — Juliušs Slovackis (Juliusz Słowacki), poļu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1809. gadā)
- 1897. gads — Johanness Brāmss (Johannes Brahms), vācu komponists (dzimis 1833. gadā)
- 1934. gads — Frederiks Kristiāns (Frederick Christian), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
- 1941. gads — Pāls Teleki (Pál Teleki), ungāru politiķis (dzimis 1879. gadā)
- 1950. gads — Kurts Veils (Kurt Weill), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
- 1991. gads — Greiems Grīns (Henry Graham Greene), angļu novelists, kritiķis, lugu un stāstu rakstnieks (dzimis 1904. gadā)
- 2000. gads — Terenss Makkena (Terence McKenna), amerikāņu etnobotāniķis (dzimis 1946. gadā)
- 2001. gads — Juris Sinka, latviešu politiķis (dzimis 1927. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Justyna Pawlak. «Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support». Reuters (angļu), 2022-04-04. Skatīts: 2022-04-13.
|