Henriks Horns no Alūksnes (zviedru: Henrik Horn af Marienborg; dzimis 1618. gada 22. maijā, miris 1693. gada 22. februārī) bija Zviedrijas feldmaršals (no 1665. gada), admirālis (no 1677. gada) un Karaliskās padomes (Riksrådet) loceklis (no 1677. gada).
Dzimis zviedru diplomāta Henrika Horna ģimenē. 1643. gada 5. maijā, 25 gadu vecumā, tika iecelts par Kurzemes pulka pulkvedi. 1651. gada 30. aprīlī vienlaicīgi ar brālēnu Gustavu Hornu, tika iecelts barona kārtā kā Horn af Marienborg (Alūksnes Horns). 1657. gadā tika iecelts par zviedru karaspēka komandieri Somijā. Karoja pret poļiem Otrajā Ziemeļu karā. 1666. gadā tika iecelts par Brēmenes-Ferdenes hercogistes zviedru ģenerālgubernatoru. Neveiksmīgi komandēja zviedru spēkus Brēmenes-Ferdenes kampaņas laikā 1675. — 1676. gadā pret apvienotajām vācu valstīm. 1677. gadā komandēja zviedru floti Kēges līča kaujā pret dāņiem un cieta smagu sakāvi. 1678. gadā tika iecelts par karaspēka virspavēlnieku Zviedru Livonijā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Henriks Horns.
