Herdera nams

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 56°56′56.15″N 24°6′12.09″E / 56.9489306°N 24.1033583°E / 56.9489306; 24.1033583

Herdera laukums

Herdera nams – trīsstāvu stūra ēka Vecrīgā, atrodas Bīskapa gātē 2, Bīskapa gātes, Palasta ielas un Herdera laukuma krustojumā netālu no Rīgas Doma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēku uzbūvēja 1884.gadā pēc Girgensonu (Girgensohn) ģimenes pasūtījuma vācu arhitekts Ludvigs Hermanis Geigenmillers,[1] kurš ir desmitiem būvju projektu autors Rīgā, tai skaitā Blaumaņa ielā 15 (1869.), Palasta ielā 1 (1869.), Dzirnavu ielā 62 (1879.), Blaumaņa ielā 22/24 (1869.-1871.) un citām.[2]

Līdz XX gadsimta 20.gadiem ēkai bija paralēla numerācija: Herdera laukums 1.

XIX gadsimta pirmajā pusē Herdera laukumā 1 atradās Millera (Müller) grāmatu tipogrāfija, kas bija viens no tā laika lielākajiem poligrāfijas uzņēmumiem.[3] XIX gadsimta otrajā pusē šeit darbojās Veides un Everta (Weyde und Ewertz) tipogrāfija, kurā bez visa cita tika drukāta avīze „Baltijas Vēstnesis”. XX gadsimta sākumā namā atradās vācu avīzes „Rigasche Zeitung” redakcija (1797-1915, 1922).

No 1904. gada līdz Pirmā pasaules kara sākumam ēkā atradās zviedru elektriskās akciju sabiedrības „Lux” kantoris, XX gadsimta 20. gados – vācu avīzes „Baltische Stimmen” redakcija un krievu avīzes „Segodņa” (1919.1940.) redakcija, kantoris un ekspedīcija.

XX gadsimta 70.-80. gados ēkā atradās Latvijas PSRS Tirdzniecības ministrijas Darba zinātniskās organizācijas un zinātniski tehniskās informācijas laboratorija.[4]

1995. gadā ēka tika nodota Anglikāņu baznīcas Eiropas Gibraltāra Diecēzei.[5] XIX gadsimta beigās – XX gadsimta sākumā šeit atradās auditoru kompānijas Deloitte Latvija birojs.

Šobrīd namā Bīskapa gātē 2 atrodas kreditēšanas uzņēmuma Grand Credit birojs.

Ievērojami objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz mājas fasādes atrodas piemiņas plāksne vācu valodā „Šeit dzīvoja Johans Gotfrīds Herders. 1764.-1769.”, kas liecina par piecus gadus ilgo Rīgas periodu izcilā apgaismotāja, rakstnieka, teologa un filozofa Johana Gotfrīda Herdera (1744.-1803.) dzīvē.

Ēkas vietā Bīskapa gātē 2 atradās māja, kurā Herders dzīvoja laikā, kad strādāja par kolaboratoru (skolotāja palīgu) Rīgas Doma skolā, Pilsētas bibliotekāra palīgu (no 1764. gada decembra), bet vēlāk (no 1767. gada jūlija) arī par garīdznieka palīgu divās priekšpilsētas baznīcās – Ģertrūdes baznīcā un Jēzus baznīcā. [6]

Pretim parādes ieejai ēkā Bīskapa gātē 2, Herdera laukuma centrālajā daļā atrodas piemineklis pašam Johanam Gotfrīdam Herderam. Pirmo reizi šajā vietā tas tika novietots 1864. gada 25. augustā par godu 100 gadiem kopš Herdera ierašanās Rīgā. Pieminekļa izveides iniciators bija advokāts V. Petersens, finansējums tika iegūts no rīdzinieku saziedotās naudas.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Holcmanis A. Vecrīga – pilsētbūvniecības piemineklis. - Rīga: “Zinātne apgāds”, 2007
  2. ↑ Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari. – Rīga: “Jumava”, 2002. – 24.lpp.
  3. ↑ Rīga. 1860-1917. – Rīga: “Zinātne”, 1978. – 47. lpp.
  4. ↑ Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. – Rīga: “Drukatāva”, 2008. – 78-80. lpp.
  5. ↑ MK 07.02.1995. noteikumi Nr. 46 Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bīskapa gātē 2, un zemes gabalu Rīgā, Bīskapa gātē 4
  6. ↑ Pēc Beātes Paškevičas (Dr.Phil.) sagatavotajiem materiāliem izstādei „Herders un Rīga 1764.-1769.”Latvijas nacionālajā bibliotēkā
  7. ↑ Caune A. Rīgas vecpilsēta pirms 100 gadiem. – Rīga: “Zinātne”, 1994. – 154. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Holcmanis A. Vecrīga – pilsētbūvniecības piemineklis. - Rīga: “Zinātne apgāds”, 2007.
  • Rīgas ielas. Enciklopēdija. – Rīga: “Drukatāva, 2008.
  • Caune A. Rīgas vecpilsēta pirms 100 gadiem. – Rīga: “Zinātne”, 1994.
  • Dāvidsone I. Rīgas dārzi un parki. – Rīga: “Liesma”, 1988.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Herdera_nams&oldid=3635129"