Hermanis (personvārds)
Hermanis jeb Hermans (vācu: Herman(n)) ir vācu cilmes vīriešu personvārds, cēlies no senaugšvācu valodas vārdiem heri — ‘karaspēks’, ‘tauta’, un mann — ‘vīrs’.[1] Latvijas teritorijā pirmoreiz fiksēts 1318. gadā Ikšķilē. Vārda dienu svin 11. aprīlī. 2013. gadā Latvijā reģistrēti 198 cilvēki vārdā Hermanis[2] un 33 cilvēki vārdā Hermans (iespējams, latviskota forma vārdam Germans, kas cēlies no latīņu valodas Germanus — ‘radniecīgais’).
Cilvēki ar šo vārdu:
- Hermanis Apsītis — latviešu jurists un valstsvīrs (1893.—1942.)
- Hermanis Brauns — latviešu pianists (1918.—1979.)
- Hermanis Gērings — vācu valsts darbinieks, Hitlera līdzgaitnieks (1893.—1946.)
- Hermanis Hese — vācu rakstnieks (1877.—1962.)
- Hermanis Matisons — latviešu šahists (1894.—1932.)
- Hermanis Paukšs — latviešu dramaturgs, režisors (dzimis 1953.)
- Hermanis Vazdiks — latviešu aktieris (1906.—1993.)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Klāvs Siliņš, «Latviešu personvārdu vārdnīca», Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts, Izdevniecība «Zinātne», Rīga, 1990, ISBN 5796602780, 153. lpp
- ↑ «PMLP Personvārdu datu bāze. Hermanis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 19. oktobrī.