Hermanis Brauns
| Hermanis Brauns | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1918. gada 9. augustā.svg){kind=small} Petrograda, Krievijas PFSR (tagad  Krievija) |
| Miris | 1979. gada 15. decembrī (61 gada vecumā) |
| Nodarbošanās | Pianists, pedagogs |
| Instrumenti | Klavieres |
Hermanis Brauns (dzimis 1918. gada 9. augustā Petrogradā, miris 1979. gada 15. decembrī[1]) bija Latvijas ebreju izcelsmes pianists un pedagogs, aktīvi darbojies kā koncertmeistars.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1918. gadā Petrogradā tautskolotāja Izraela Brauna un viņa sievas klavierskolotājas Doras ģimenē. Studēja Latvijas Konservatorijā profesores Nadeždas Kārkliņas un Nikolaja Dauges klavierklasē, to absolvējot 1938. gadā, papildinājās Parīzē pie profesora Lazara-Levī, R. Kazadēzi, A. Borovska un A. Korto.
Pēc Otrā pasaules kara sākuma viņš atgriezās Rīgā, piedalījās koncertos Radiofonā un 1940. gada rudenī sāka strādāt par pedagogu Latvijas Valsts konservatorijā. Viņa tēvu, Rīgas domnieku Izraelu Braunu, 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā izsūtīja uz Usoļlagu,[2] bet Hermanis Brauns devās bēgļu gaitās uz Krieviju un no 1942. gada septembra koncertēja Latvijas PSR Valsts mākslas ansambļa sastāvā Maskavā un Sarkanās armijas daļās. Kara gados viņš spēlēja arī Maskavas Radiofonā. Pēc kara Hermanis Brauns atsāka darbu Latvijas Valsts konservatorijā, vairākus gadus vadot kameransambļa un vokālā ansambļa klasi. Starp viņa klavieru klases absolventiem ir Raimonds Pauls un Jeļena Berdņikova.
Paralēli pedagoģiskajam darbam Hermanis Brauns bija koncertmeistars Radiofonā un Latvijas Valsts filharmonijā, kur viņš veidoja radio raidījumu ciklu "Padomju klaviermūzika". Kā filharmonijas koncertmeistars daudz uzstājās ar vokālistiem solistiem, kā Elfrīdu Pakuli, Jāni Zāberu un Kārli Zariņu, tāpat kā Latvijas PSR un ārzemju instrumentālistiem.[3]
Viņa jaunākais brālis muzikologs un vijolnieks Mozus Joahims Brauns 1972. gadā izbrauca uz Izraēlu un kļuva par Bar Ilana universitātes profesoru. Hermanis Brauns miris 1979. gadā.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dzimtenes Balss, Nr.51
- ↑ Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā Arhivēts 2020. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē. Arturs Žvinklis, Latvijas Vēstnesis Nr. 370/372 (2281/2283) 2000. gada 20. oktobrī
- ↑ Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. Rīga : izdevniecība Liesma. 1965. 69. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hermaņa Brauna fonds
- LR3 raidījums Pianistam un pedagogam Hermanim Braunam — 95 Arhivēts 2020. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
|