1877. gads

Šis raksts ir par 1877. gadu. Par citām jēdziena 1877 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gadsimti:	18. gadsimts 19. gadsimts 20. gadsimts
Desmitgades:	1860—1869 1870—1879 1880—1889
Gadi:	1874 1875 1876 1877 1878 1879 1880

1877. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1877 MDCCCLXXVII
Ab urbe condita	2630
Armēņu kalendārs	1326 ԹՎ ՌՅԻԶ
Asīriešu kalendārs	6627
Bahá'í kalendārs	33—34
Bengāliešu kalendārs	1284
Berberu kalendārs	2827
Budistu kalendārs	2421
Burmiešu kalendārs	1239
Bizantiešu kalendārs	7385—7386
Ķīniešu kalendārs	丙子年 (Uguns žurka) 4573 vai 4513     — līdz — 丁丑年 (Uguns vērsis) 4574 vai 4514
Koptu kalendārs	1593—1594
Etiopu kalendārs	1869—1870
Ebreju kalendārs	5637—5638
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1933—1934
- Shaka Samvat	1799—1800
- Kali Juga	4978—4979
Holocēna kalendārs	11877
Igbo kalendārs	877—878
Irānas kalendārs	1255—1256
Islāma kalendārs	1293—1294
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 12 dienas
Korejas kalendārs	4210

1877. (MDCCCLXXVII) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris — Karaliene Viktorija tiek pasludinātaa par Indijas imperatori.

Marts

• 4. marts:
  • Emīls Berliners izgudro mikrofonu.
  • Pētera Čaikovska baleta Gulbju ezers pirmizrāde.
  • Raterfords Heiss kļūst par ASV 19. prezidentu, nomainot šajā amatā Ulisu Grāntu.
• 24. marts — vienīgo reizi vēsturē airēšanas sacensībās starp Kembridžas universitāti un Oksfordas universitāti tiek pasludināts neizšķirts.

Aprīlis

• 12. aprīlis — Apvienotā Karaliste anektēja Transvālu.
• 24. aprīlis — Krievu-turku karš (1877—1878): Krievija piesaka karu Osmaņu impērijai.

Maijs

• 9. maijs — Rumānija pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas.

Augusts

• 18. augusts — atklāts Marsa pavadonis Foboss.

Nezināms datums

• Sāka izdot ASV dienas laikrakstu The Washington Post.
• Pirmoreizi notiek Vimbldonas čempionāts tenisā.

Dzimuši

• 22. janvāris — Hjalmars Šahts (Hjalmar Schacht), vācu ekonomists (miris 1970.)
• 21. aprīlis — Muhameds Ikbāls (محمد اقبال), Pakistānas dzejnieks (miris 1938.)
• 7. februāris — G. H. Hārdijs (G. H. Hardy), angļu matemātiķis (miris 1947.)
• 17. februāris — Andrē Mažino (André Maginot), franču politiķis (miris 1932.)
• 4. marts — Pāvels Bermonts (Павел Рафалович Бермонт-Авалов), Krievijas armijas virsnieks (miris, iespējams, 1973. gadā)
• 16. aprīlis — Gardners Viljamss (Gardner Williams), amerikāņu peldētājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1933.)
• 30. aprīlis — Leons Flamāns (Léon Flameng), franču riteņbraucējs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1917.)
• 12. marts — Vilhelms Friks (Wilhelm Frick), vācu politiķis (miris 1946.)
• 28. maijs — Maksimiliāns Vološins (Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин), krievu dzejnieks (miris 1932.)
• 26. jūnijs (j.s., pēc v.s. 14. jūnijā) — Jānis Fabriciuss, latviešu Sarkanās armijas komisārs (miris 1929.)
• 27. jūnijs — Čārlzs Barkla (Charles Glover Barkla), angļu fiziķis (miris 1944.)
• 2. jūlijs — Hermanis Hese (Hermann Hesse), vācu rakstnieks (miris 1962.)
• 3. jūlijs — Jānis Francis, latviešu ģenerālis (miris 1956.)
• 10. jūlijs — Jānis Seskis, Latvijas diplomāts (miris 1943.)
• 22. augusts — Ānanda Kumārasvāmī (ஆனந்த குமாரசுவாமி), šrilankiešu mākslas vēsturenieks (miris 1947.)
• 4. septembris — Kārlis Ulmanis, Latvijas Ministru prezidents (miris 1942.)
• 11. septembris (j.s., pēc v.s 30. augustā) — Felikss Dzeržinskis (Феликс Эдмундович Дзержинский), čekists (miris 1926.)
• 19. septembris — Džo Pīrsons (Joe Pearson), britu futbolists (miris 1946.)
• 19. oktobris — Žans Peronē (Joanni Perronet), franču paukotāks un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1950.)
• 22. novembris — Endre Adi (Ady Endre), ungāru dzejnieks (miris 1919.)