1877. gads
(Pāradresēts no 1877)
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par 1877. gadu. Par citām jēdziena 1877 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1877 MDCCCLXXVII |
Ab urbe condita | 2630 |
Armēņu kalendārs | 1326 ԹՎ ՌՅԻԶ |
Asīriešu kalendārs | 6627 |
Bahá'í kalendārs | 33—34 |
Bengāliešu kalendārs | 1284 |
Berberu kalendārs | 2827 |
Budistu kalendārs | 2421 |
Burmiešu kalendārs | 1239 |
Bizantiešu kalendārs | 7385—7386 |
Ķīniešu kalendārs | 丙子年 (Uguns žurka) 4573 vai 4513 — līdz — 丁丑年 (Uguns vērsis) 4574 vai 4514 |
Koptu kalendārs | 1593—1594 |
Etiopu kalendārs | 1869—1870 |
Ebreju kalendārs | 5637—5638 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1933—1934 |
- Shaka Samvat | 1799—1800 |
- Kali Juga | 4978—4979 |
Holocēna kalendārs | 11877 |
Igbo kalendārs | 877—878 |
Irānas kalendārs | 1255—1256 |
Islāma kalendārs | 1293—1294 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
Korejas kalendārs | 4210 |
1877. (MDCCCLXXVII) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Karaliene Viktorija tiek pasludinātaa par Indijas imperatori.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. marts:
- Emīls Berliners izgudro mikrofonu.
- Pētera Čaikovska baleta Gulbju ezers pirmizrāde.
- Raterfords Heiss kļūst par ASV 19. prezidentu, nomainot šajā amatā Ulisu Grāntu.
- 24. marts — vienīgo reizi vēsturē airēšanas sacensībās starp Kembridžas universitāti un Oksfordas universitāti tiek pasludināts neizšķirts.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. aprīlis — Apvienotā Karaliste anektēja Transvālu.
- 24. aprīlis — Krievu-turku karš (1877—1878): Krievija piesaka karu Osmaņu impērijai.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. maijs — Rumānija pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. augusts — atklāts Marsa pavadonis Foboss.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sāka izdot ASV dienas laikrakstu The Washington Post.
- Pirmoreizi notiek Vimbldonas čempionāts tenisā.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. janvāris — Hjalmars Šahts (Hjalmar Schacht), vācu ekonomists (miris 1970.)
- 21. aprīlis — Muhameds Ikbāls (محمد اقبال), Pakistānas dzejnieks (miris 1938.)
- 7. februāris — G. H. Hārdijs (G. H. Hardy), angļu matemātiķis (miris 1947.)
- 17. februāris — Andrē Mažino (André Maginot), franču politiķis (miris 1932.)
- 22. februāris — Harijs Lī (Harry Lee), amerikāņu vieglatlēts (miris 1937.)
- 4. marts — Pāvels Bermonts (Павел Рафалович Бермонт-Авалов), Krievijas armijas virsnieks (miris, iespējams, 1973. gadā)
- 16. aprīlis — Gardners Viljamss (Gardner Williams), amerikāņu peldētājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1933.)
- 30. aprīlis — Leons Flamāns (Léon Flameng), franču riteņbraucējs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1917.)
- 12. marts — Vilhelms Friks (Wilhelm Frick), vācu politiķis (miris 1946.)
- 20. maijs — Patriks Līhijs (Patrick Leahy), īru vieglatlēts, olimpismi medaļu ieguvējs vieglatlētikā (miris 1927.)
- 28. maijs — Maksimiliāns Vološins (Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин), krievu dzejnieks (miris 1932.)
- 26. jūnijs (j.s., pēc v.s. 14. jūnijā) — Jānis Fabriciuss, latviešu Sarkanās armijas komisārs (miris 1929.)
- 27. jūnijs — Čārlzs Barkla (Charles Glover Barkla), angļu fiziķis (miris 1944.)
- 2. jūlijs — Hermanis Hese (Hermann Hesse), vācu rakstnieks (miris 1962.)
- 3. jūlijs — Jānis Francis, latviešu ģenerālis (miris 1956.)
- 10. jūlijs — Jānis Seskis, Latvijas diplomāts (miris 1943.)
- 27. jūlijs — Džons Henrijs Leiks, amerikāņu riteņbraucējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs
- 31. jūlijs:
- Ogists Domēns (Auguste Daumain), franču riteņbraucējs, olimpiskās suraba medaļas ieguvējs
- Žoržs Žoēns (Georges Johin), franču kroketa spēlētājs un divu olimpisko medaļu ieguvējs (miris [[[1955]].)
- 22. augusts — Ānanda Kumārasvāmī (ஆனந்த குமாரசுவாமி), šrilankiešu mākslas vēsturenieks (miris 1947.)
- 4. septembris — Kārlis Ulmanis, Latvijas Ministru prezidents (miris 1942.)
- 11. septembris (j.s., pēc v.s 30. augustā) — Felikss Dzeržinskis (Феликс Эдмундович Дзержинский), čekists (miris 1926.)
- 19. septembris — Džo Pīrsons (Joe Pearson), britu futbolists (miris 1946.)
- 19. oktobris — Žans Peronē (Joanni Perronet), franču paukotājs un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1950.)
- 30. oktobris — Hovards Haiess (Howard Hayes), amerikāņu vieglatlēts (miris 1937.)
- 13. novembris — Emīls Gontjē (Émile Gontier), franču vieglatlēts, 1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1947.)
- 22. novembris — Endre Adi (Ady Endre), ungāru dzejnieks (miris 1919.)
- 8. decembris — Jūliuss Keils (Julius Keyl), vācu vieglatlēts un vingrotājs (miris 1959.)
- 25. decembris — Noēls Bā (Noël Bas), franču vingritājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1960.)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |