Hermans fon Gotšalls

Vikipēdijas lapa
Hermans fon Gotšalls
Hermann von Gottschall
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 16. oktobrī
Valsts karogs: Vācija Pozene, Vācija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1933. gada 7. martā (70 gadi)
Valsts karogs: Vācija Gerlica, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists, žurnālists

Hermans fon Gotšalls (vācu: Hermann von Gottschall; 1862. gada 16. oktobris Pozene1933. gada 7. marts Gerlica) bija Vācijas šahists un žurnālists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā vācu šaha žurnāla Deutsche Schachzeitung ilggadējs redaktors (1887—1896). Sarakstījis vairākas grāmatas par šahu: "Mazā problēmu skola" (Leipciga 1885. gadā, vācu: Kleine Problem-Schule), "Sestais Vācijas šaha savienības kongress" (Breslava 1889. gadā, vācu: Der sechste Kongress des Deutschen Schachbundes), "Šaha problēmu kolekcija" (Leipciga 1898.–1908. gadā, vācu: Sammlung von Schachaufgaben), vācu: Der sechste Kongress des Deutschen Schachbundes), "Ādolfs Andersens, vācu šaha mākslas veterāns" (Leipciga 1912. gadā, vācu: Adolf Anderssen, Altmeister deutscher Schachspielkunst), "Ceļojums cauri šaha problēmām" (Berlīne/Leipciga 1926. gadā, vācu: Streifzüge durch das Gebiet des Schachproblems). Vairāku šaha uzdevumu autors.

Piedalījies Vācijas šaha savienības kongresos un nacionālos šaha turnīros. 1883. gadā Nirnbergā izcīnījis 3. vietu 3. Vācijas šaha savienības kongresā, tajā pašā gadā uzvarējis turnīrā Berlīnē. 1885. gadā Hamburgā dalījis 13.-14. vietu 4. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Izidors Gunsbergs),[1] bet 1887. gadā Frankfurtē dalījis 17.-18. vietu 5. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Džordžs Makenzijs).[2] 1888. gadā Nirnbergā dalījis 2. vietu ar Žaku Mizesu aiz Zīgberta Tarraša. 1890. gadā Berlīnes šaha turnīrā dalījis 5.-8. vietu (uzvarējuši Emanuels Laskers un Bertolds Laskers). 1892. gadā uzvarējis Halles šaha turnīrā un dalījis 8.-9. vietu Drēzdenē 7. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Zīgberts Tarrašs). 1893. gadā Ķīlē dalījis 4.-6. vietu 8. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējuši Kurts fon Bardelebens un Kārlis Valbrots).[3] 1898. gadā Ķelnē ieņēmis 12. vietu 11. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Eimoss Bērns).[4] 1890. gadā Minhenes šaha turnīrā dalījis 11.-12. vietu (uzvarējuši Gēza Maroci, Harijs Pilsberijs un Kārlis Šlehters). 1902. gadā Hanoverā dalījis 11.-12. vietu 13. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Davids Janovskis).[5] 1904. gadā Koburgā ieņēmis 13. vietu 14. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējuši Kārlis Šlehters un Rūdolfs Sviderskis). 1905. gadā Barmenas šaha turnīrā dalījis 15.-16. vietu (uzvarējuši Davids Janovskis un Gēza Maroci).[6] 1908. gadā Diseldorfā dalījis 14.-15. vietu 16. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Frenks Māršals). Pēc Pirmā pasaules kara 1925. gadā Breslavā ieņēmis 9. vietu 24. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Jefims Bogoļubovs)[7] un 1926. gadā dalījis 7.-8. vietu Hanoveras šaha turnīrā (uzvarējis Ārons Nimcovičs).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]