Hidroksilgrupa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hidroksilgrupas modelis

Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa[1]) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH. Dažreiz hidroksilgrupu sauc arī par hidroksilu, bet šo terminu IUPAC iesaka lietot tikai attiecībā uz hidroksilradikāli.[2] Ūdeņradis un skābeklis šajā grupā saistīti savā starpā ar kovalento saiti.

Hidroksilgrupa spirta molekulas sastāvā (R — ogļūdeņraža atlikums)

Organiskajā ķīmijā šo grupu dažreiz sauc par spirtu funkcionālo grupu. Hidroksilgrupas skābeklis polarizē spirta molekulu, padarot hidroksilgrupas ūdeņradi kustīgu un aizvietoties spējīgu (tādēļ zemākie spirti reaģē ar sārmu metāliem). Hidroksilgrupas ūdeņradis viegli veido ūdeņraža saites. Hidroksilgrupu satur arī karbonskābes un citi savienojumi, kas spēj viegli atšķelt ūdeņradi (deprotonēties). Hidroksilgrupas bieži nosaka organisko savienojumu šķīdību ūdenī — labāk šķīst vielas, kuru molekulās ir divas vai vairāk hidroksilgrupas, piemēram, vienkāršie ogļhidrāti.

Sērskābes molekulas struktūrformula — redzams, ka sērskābe satur divas hidroksilgrupas

No neorganiskajām vielām hidroksilgrupa ietilpst hidroksīdu, tai skaitā sārmu, sastāvā. Šķīstošie bāziskie hidroksīdi ūdens šķīdumos veido hidroksiljonus OH. Hidroksilgrupas ietilpst arī skābekli saturošo neorganisko skābju sastāvā — tās ūdens šķīdumos, atšķirībā no sārmiem, neatšķeļ visu hidroksilgrupu negatīvā jona veidā, bet veido pozitīvos ūdeņraža jonus H+.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ojārs Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1977, 261. lpp.
  2. «Alcohols». IUPAC. Skatīts: 2017. gada 15. janvāris.