Kovalentā saite

Kovalentā saite (latīņu: co(n) — 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti^[1] ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem. Kovalenti saistītiem atomiem elektronu pāris ir kopīgs.

Kovalento saišu aprakstīšanai izmanto galvenokārt divas metodes — valences saišu metodi un molekulāro orbitāļu metodi.

Vēsture

Terminu "kovalentā saite" ieviesa Nobela prēmijas laureāts Ērvings Lengmīrs 1919. gadā^[2], lai atšķirtu saiti, kas rodas, divu atomu elektroniem kļūstot kopīgiem, no metāliskās saites (kad elektroni ir brīvi un kopīgi visiem atomiem) un jonu saites (kad viens atoms atņem elektronu otram un kļūst par anjonu).

1927. gadā vācu fiziķi Frics Londons un Valters Haitlers pirmie aprakstīja kovalento saiti no kvantu mehānikas viedokļa, kā piemēru ņemot vienkāršāko — ūdeņraža molekulu.

Valences saišu metode

Saskaņā ar valences saišu metodi katra kovalentā saite pieder diviem atomiem, kuriem ir kopīgs viens elektronu pāris (tātad tā ir divcentru un divelektronu saite). Atomu pāris var veidot vairākas kovalentās saites, ja to atļauj atomu valences elektronu skaits. Tādas saites sauc par divkāršām vai trīskāršām saitēm. Uz valences saišu metodi balstās ierastās molekulu struktūrformulas, kur kovalentās saites apzīmē ar svītriņām starp atomu simboliem.

Molekulāro orbitāļu metode

Molekulāro orbitāļu metode molekulu apraksta kā vienu veselu kopumu, kurā katru elektronu ietekmē pārējie molekulas elektroni un atomu kodoli. Metode pieņem, ka molekulā, tāpat kā atsevišķā atomā, visi tās elektroni izvietoti pa noteiktām orbitālēm. Molekulārās orbitāles var būt ne tikai divcentru, bet arī vairākcentru (vairākiem atomiem piederošas). Lai arī molekulāro orbitāļu metode ir sarežģītāka nekā valences saišu metode, tā spēj izskaidrot tādas molekulu īpašības, ko valences saišu metode nespēj. Piemēram, no sešiem gredzenveidā izvietotiem oglekļa atomiem sastāvošajā benzola molekulā saskaņā ar valences saišu metodi ir trīs divkāršās un trīs vienkāršās kovalentās saites starp oglekļa atomiem, tomēr ir noskaidrots, ka visas sešas saites benzola molekulā ir pilnīgi vienādas. Molekulāro orbitāļu metode nosaka, ka daži elektroni benzola molekulā ir kopīgi visiem sešiem oglekļa atomiem, tādēļ saites ir vienādas un to īpašības ir vidējas starp vienkāršo un divkāršo saiti.

Literatūra

N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 55.—95. lpp.

Atsauces

↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 356. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
↑ I.Langmuir. Journal of American chemical society, 1919, 41, 868. lpp.

Skatīt arī

Nekovalentā mijiedarbība

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 356. lpp. ISBN 9984-9383-5-2

[2] I.Langmuir. Journal of American chemical society, 1919, 41, 868. lpp.

[1]

[2]