Bērni mazgā rokas bērnudārzā 1966. gadā VācijāHigiēnas nosaukums cēlies no sengrieķu dievietes Higiejas vārda
Higiēna ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.[1] Pasaules veselības organizācija ir definējusi, ka higiēna ir apstākļi un ieradumi, kas uztur veselību un preventīvu darbību kopums slimību izplatīšanās novēršanai.[2] Šaurā nozīmē ar terminu "higiēna" saprot tīrību, tomēr tas aptver daudz plašāku kopumu — veselīgu vidi veidojošas profilaktiskas darbības, dzīvesveidu un sadzīves apstākļus.
Higiēna ir arī medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību. Medicīnas higiēna aptver ar veselības aizsardzību saistītas prakses, piemēram, vides tīrību, instrumentu sterilizēšanu, roku higiēnu, ūdens attīrīšanu un medicīnisko atkritumu iznīcināšanu.
Saistībā ar sabiedrības veselību tiek lietoti apzīmējumi: ķermeņa higiēna, personīgā higiēna, miega higiēna, mentālā higiēna, zobu higiēna, nodarbinātības higiēna — saistībā ar sabiedrības veselību.
Pārtikas, farmācijas un citu produktu ražošanā higiēna ir nozīmīga daļa no kvalitātes nodrošināšanas procesa, pārbaudot produkta atbilstību drošai lietošanai mikrobioloģiskā līmenī un definējot higiēnas prasības ražošanas apritē iesaistītajam personālam. Eiropas Savienība ir definējusi stingras prasības pārtikas higiēnas jautājumos, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa patērētāju aizsardzību pārtikas nekaitīguma ziņā.[3]
