Pāriet uz saturu

Himalaji

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Himalaju kalnu grēda)
Himalaji
Himalaji
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Indija Indija
Karogs: Ķīna Ķīna
Karogs: Nepāla Nepāla
Karogs: Butāna Butāna
Karogs: Pakistāna Pakistāna
Atdala Indijas subkontinentu
no Tibetas
Garums 2500 km
Platums 300 km
Augstākais kalns Džomolungma
Augstums 8848 m
Koordinātas 28°N 87°E / 28°N 87°E / 28; 87Koordinātas: 28°N 87°E / 28°N 87°E / 28; 87
Himalaji (Indija)
Himalaji
Himalaji
Himalaji (Ķīna)
Himalaji
Himalaji
Himalaji (Āzija)
Himalaji
Himalaji
Himalaji Vikikrātuvē

Himalaji (sanskritā: हिमालयः, Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes. Tās augstākā virsotne Džomolungma (8848 m virs jūras līmeņa) ir arī augstākā virsotne pasaulē. Himalaji atrodas starp Tibetas kalnieni ziemeļos un Indas-Gangas līdzenumu dienvidos Indijas, Ķīnas, Nepālas, Pakistānas un Butānas teritorijā. Himalaju lokveidīgās sistēmas garums ir vairāk nekā 2500 km, platums sasniedz 300 km.

Himalaji veidojušies alpīnās oroģenēzes (kalnu veidošanās) laikā. Apmēram pirms 70 miljoniem gadu, krīta periodā, Indoaustrālijas tektoniskā plātne sāka virzīties zem Eirāzijas plātnes. 20 miljonu gadu laikā Indijas subkontinents sadūrās ar Eirāziju, kā rezultātā senais Tētisa okeāns izzuda un tā vietā pacēlās Himalaju kalni.

Arī mūsdienās notiek joprojām aktīvi ģeoloģiskie procesi. Gada laikā Indoaustrālijas plātne pārvietojas par 67 mm, kas nozīmē, ka pēc miljons gadiem tā būs pārvietojusies Āzijas virzienā par 150 km. Savukārt ik gadu Himalaji paceļas par 5 mm augstāk.

Uz ziemeļiem no Indas-Gangas līdzenuma Himalaji paceļas trīs pakāpēs: Priekšhimalajos (vidējais augstums 900—1200 m vjl), Mazajos Himalajos (3500—4500 m vjl) un Lielajos Himalajos (virs 6000 m vjl).[1]

Ietekme uz klimatu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Himalajiem ir liela ietekme uz klimatu gan Indijas subkontinentā, gan Tibetas kalnienē. Tie neļauj no ziemeļiem ieplūst aukstām gaisa masām. Līdz ar to Indijā klimats ir daudz siltāks nekā tā paša platuma grādos citās pasaules daļās. Tā ir arī kā barjera musona vējiem, neļaujot tiem ieplūst Āzijas centrālajā daļā. Himalaju dienvidu pakājē ir viens augstākajiem nokrišņu daudzumiem gadā.

Himalaju augstākās virsotnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Džomolungma ir ne tikai Himalaju, bet arī pasaules augstākā virsotne
Virsotne Augstums, m vjl.
Džomolungma 8848
K2 8611
Kančendžanga 8586
Lodze 8516
Makalu 8462
Čooju 8201
Dhaulāgiri 8167
Manāslu 8156
Nangaparbats 8126
Annapūrna 8091

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]