Hinaldīns

Hinaldīns
Hinaldīna struktūrformula Pudeles ar hinaldīnu Latvijas ķīmijas vēstures muzejā
Citi nosaukumi	2-metilhinolīns, α-metilhinolīns
CAS numurs	91-63-4
Ķīmiskā formula	C10H9N
Molmasa	143,19 g/mol
Blīvums	1058 kg/m3
Kušanas temperatūra	−2 °C
Viršanas temperatūra	248 °C
Šķīdība ūdenī	nešķīstošs

Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C₁₀H₉N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem. Hinaldīns ir bezkrāsains šķidrums ar tādu pašu nepatīkamu smaku kā hinolīnam. Ūdenī praktiski nešķīst. Hinaldīnam ir bāziskas īpašības un ar stiprām neorganiskām skābēm tas veido sāļus, kurus sauc par hinaldīnija sāļiem.

Iegūšana

Hinaldīnu iegūst no akmeņogļu darvas hinolīna-izohinolīna frakcijas.

Var sintezēt no anilīna un paraldehīda (Skraupa reakcija) vai no anilīna un krotonaldehīda (Dēbnera—Millera reakcija).

Īpašības

Skābā vidē veido hinaldīnija jonu un hinaldīnija sāļus. Alkilējoties viegli veido ceturtējos sāļus (N-alkilhinaldīnija sāļus). N-metilhinaldīnija sāļi viegli iesaistās kondensācijas reakcijās; to izmanto cianīnkrāsvielu sintēzēm.

Katalizatoru klātienē viegli stājas kondensācijas reakcijās ar aldehīdiem, ketoniem un skābju anhidrīdiem.

Izmantošana

Izmanto dzeltenas krāsvielas — hinoftalona jeb hinolīndzeltenā sintēzei, hinaldīnam reaģējot ar ftalskābes anhidrīdu. Hinoftalons pieder pie 1,3-indāndiona atvasinājumiem.

Hinaldīnija sulfātu lieto tropisko zivju anestēzijai transportēšanas un kolekcionēšanas vajadzībām.

Literatūra

• O. Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga: Zvaigzne, 1977, 722. lpp.