Bāze (ķīmija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par bāzes/sārma jēdzienu ķīmijā. Par citām jēdziena bāze nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH. Ūdenī disociē, veidojot katjonus un hidroksiljonus, tātad uzskatāmas par bāziskajiem hidroksīdiem. Stiprākās ūdenī šķīstošās bāzes sauc par sārmiem. Pēc citas definīcijas, bāzes ir vielas, kuru molekulas ir protonu akceptori (atšķirībā no skābēm, kas ir protonu donori, t.i. atšķeļ protonus). Organiskajā ķīmijā pēc tradīcijas par bāzēm uzskata savienojumus, kas veido sāļiem līdzīgas vielas (aduktus) ar stiprām skābēm, piemēram, alkaloīdus.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāzes iedala šādi:

  • molekulārās bāzes, piemēram, NH3, H2O;
  • anjonbāzes, piemēram, Cl-, S2-, NO2-, OH- (hidroksiljons piešķir bāziskās īpašības ūdenī šķīstošajiem hidroksīdiem, tādiem kā LiOH);
  • katjonbāzes, kā [Al(H2O)5OH]2+, [Zn(H2O)nOH]+ u.c.

Savienojumus, kas atkarībā no apstākļiem var būt gan skābe, gan bāze, sauc par amfolītiem jeb amfiprotiskiem savienojumiem. Tie var būt

  • daudzprotonu skābju protonus saturošie anjoni: HSO4-, H2PO4-, HPO42-, HS-, HCO3- un citi;
  • molekulārie amfolīti: H2O, Al(OH)3 ⋅ 3H2O u.c.[1]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāzes ūdens šķīdumos atšķeļ hidroksiljonu (hidroksīdjonu OH) vai piesaista protonu. Bāzes reaģē ar skābēm, veidojot sāļus, izspiež vājākas bāzes no to sāļiem. Bāzu šķīdumiem ir raksturīga liela pH vērtība.

BOH → B+ + OH (metālu hidroksīdiem)

Piemēram, NaOH → Na+ + OH

B + H2O → BH+ + OH (amonjaka un fosfīna atvasinājumiem)

Piemēram, CH3NH2 + H2O → CH3NH3+ + OH

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lūisa skābes un bāzes

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Kokars. Vispārīgā ķīmija. Rīgas Tehniskā universitāte, 2009. 171. lpp. ISBN 978-9984-32-700-6.