Hiparhs

Šis raksts ir par sengrieķu zinātnieku. Par Mēness krāteri skatīt rakstu Hiparhs (krāteris).

Hiparhs Ἵππαρχος Personīgā informācija Dzimis ap 190 p.m.ē. Nīkeja, Bitīnija (Iznika, Turcija) Miris ap 120 p.m.ē. Roda (Grieķija)

Zinātniskā darbība Zinātne astronomija, matemātika, ģeometrija Sasniegumi, atklājumi trigonometrijas pamatlicējs, Zemes ass precesijas atklājējs

Hiparhs (grieķu: Ἵππαρχος; dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis. Tiek uzskatīts par trigonometrijas pamatlicēju. Atklājis Zemes ass precesiju.

Dzimis Nīkejā, miris Rodas salā, kur pavadījis lielu daļu mūža. Visaktīvāk darbojies starp 162. un 127. gadu pirms mūsu ēras. Dažkārt tiek uzskatīts par antīkās pasaules izcilāko astronomu. Kaut arī Hiparhs spēcīgi ietekmējis visu turpmāko astronomijas un matemātikas attīstību, no viņa darbu oriģināliem saglabājies tikai viens — "Eidoksa un Arata fenomenu komentāri" (Περὶ τῶν Ἀράτου καὶ Εὐδόξου φαινομένων).

Savos pētījumos balstījās uz Babilonijas zinātnieku devumu. Izveidojis Rietumos pirmo zvaigžņu atlantu. Ģeogrāfijā Hiparhs izmantoja no Babilonijas matemātiķiem aizgūto skaitļu seksagesimālo sistēmu (sešdesmitnieku skaitīšanas sistēma), sadalot Zemi 360 grādos un katru no grādiem — 60 minūtēs. Hiparhs rēķināja Saules un Mēness orbītas un attālumus no Zemes līdz šiem ķermeņiem, sarakstīja darbus mehānikā. Noteica gada ilgumu kā 365+(1/4)-(1/300) dienas, kļūdoties par 6 minūtēm.

Hiparha vārdā nosaukti Mēness krāteris Hiparhs, Marsa krāteris Hiparhs, asteroīds 4000 Hiparhs, orbitālā observatorija Hipparcos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hiparhs.