Hipatija hronika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika (baltkrievu: Іпацьеўскі летапіс; krievu: Ипатьевская летопись; ukraiņu: Іпатіївський літопис) ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijevas Krievzemes hroniku apkopojums. Tas ir otrs vecākais senkrievu hroniku apkopojums pēc t.s. Laurentija hronikas.

Tapšana un atrašana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienu no hronikas norakstiem, kas glabājās Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā Pēterburgā, 1809. gadā izpētīja krievu vēsturnieks Nikolajs Karamzins. Viņš to nosauca par Hipatija hroniku, atbilstoši Kostromas klostera nosaukumam, kur tas agrāk bija glabājies. Vēsturnieki uzskata, hronika uzrakstīta uz papīra, kas izgatavots pirms 1428. gada,[1] kaut arī zināms, ka otrs šīs hronikas noraksts jeb t.s. Hļebņikova noraksts (Хлебниковский список) tapis Polijas-Lietuvas kopvalsts izveides laikā pēc 1550. gada Kijevas Pečoru klosterī. Saglabājušies arī t.s. Pogodina noraksts (Погодинский список, ap 1620), t.s. Jarocka noraksts (Список Яроцкого, ap 1651), t.s. Jermolaja noraksts (Ермолаевский список, ap 1710), t.s. Krakovas noraksts no Pogodina noraksta (ap 1795).

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hipatija hronika patiesība ir trīs senāku Kijevas Krievzemes hroniku norakstu apkopojums:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Клосс Б.М. Предисловие к изданию 1998 г. // ПСРЛ. Т. II. М.: Языки русской культуры, 1998. - Стр. F: Анализ водяных знаков показывает, что использованная для данной рукописи бумага была изготовлена между 1404 и 1428 гг. (krieviski)
  2. Stephen Velychenko. National History as Cultural Process: A Survey of the Interpretations of Ukraine's Past in Polish, Russian, and Ukrainian Historical Writing from the Earliest Times to 1914 (ilustrēts izd.). CIUS Press, 1992. 142. lpp. ISBN 0-920862-75-6. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]