Hlorbenzols
Hlorbenzols | |
---|---|
Hlorbenzola struktūrformula un molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C6H5Cl |
Molmasa | 112,56 g/mol |
Blīvums | 1110 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 228 K (-45 °C) |
Viršanas temperatūra | 404 K (131 °C) |
Hlorbenzols (C6H5Cl) ir bezkrāsains, degtspējīgs šķidrums, kuru var iegūt no fenola un fosfora pentahlorīda. Tas ir daudzu hloru saturošo pesticīdu (arī DDT) izejviela. Pats hlorbenzols ir maztoksiska viela. Hlorbenzolu lieto arī par šķīdinātāju.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hlorbenzolu var iegūt, fenolam reaģējot ar fosfora pentahlorīdu:
- C6H5OH + PCl5 → C6H5Cl + POCl3 + HCl
Reakcijā var veidoties arī citi blakusprodukti. Šādā veidā hlorbenzols pirmo reizi tika iegūts 1851. gadā.
Rūpnieciski hlorbenzolu ražo, hlorējot benzolu ar hloru Lūisa skābes (parasti dzelzs(III) hlorīda FeCl3) klātienē:
- C6H6 + Cl2 → C6H5Cl + HCl
Tā kā hlors ir elektronegatīvs, hlorbenzols ir visai inerts reakcijās ar elektrofiliem (hloru), tāpēc šajā reakcijā veidojas maz blakusproduktu. Nozīmīgākais blakusprodukts ir para-dihlorbenzols (1,4-dihlorbenzols).
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hlorbenzols ir tipisks aromātiskais halogēnogļūdeņradis.
- C6H5Cl + NaOH → C6H5OH + NaCl
Šo metodi kādu laiku lietoja fenola ražošanai.
|
|