Fenols

Vikipēdijas lapa
Fenols
Fenola strukturformula.png
Fenola struktūrformula
Phenol-3D-balls.png Phenol-3D-vdW.png
Fenola molekulas modelis
Phenol-elpot.png
Elektronu mākoņa blīvums fenola molekulā
Ķīmiskā formula C6H5OH
Molmasa 94,11 g/mol
Blīvums 1070 kg/m3
Kušanas temperatūra 40,5 °C
Viršanas temperatūra 181,7 °C

Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu). Oksidējoties ar gaisa skābekli, fenola kristāli kļūst sarkanīgi. Ar vārdu fenoli apzīmē arī citus organiskos savienojumus, kur hidroksilgrupa ir tieši saistīta ar benzola gredzenu. Fenols ir vienkāršākais fenolu grupas pārstāvis.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fenolu var iegūt, oksidējot kumolu (izopropilbenzolu), oksidējot benzoskābi vai benzolu, vai arī, hidrolizējot hlorbenzolu. Fenols ir arī sastopams akmeņogļu darvā.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fenols daļēji šķīst ūdenī un ir vāja skābe, kas tomēr ir daudz stiprāka nekā skābju īpašības alifātiskajiem spirtiem. Tas, atšķirībā no alifātiskajiem spirtiem, spēj reaģēt ar nātrija hidroksīdu, veidojot nātrija fenolātu (NaC6H5O). Tas ir iespējams, jo pēc Brendsteda teorijas fenols ir skābe, kurai disociējot ūdens šķīdumā, no tās atšķeļas ūdeņraža joni, kas, savienojoties ar hidroksiljoniem, veido ūdeni.

Toksiskums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fenola tvaikiem piemīt kairinoša iedarbība uz ādu un gļotādām. Tīrs fenols, nonākot uz ādas, izraisa ļoti sāpīgus un ilgi nedzīstošus apdegumus. Ļoti viegli iekļūst organismā, pat caur nebojātu ādu. Nonākot organismā, praktiski uzreiz sāk iedarboties uz galvas smadzeņu audiem. Pat nelielas fenola devas var izraisīt ļoti nopietnus veselības traucējumus. Akūti saindēšanās gadījumi bieži noved pie nāves.

Pirmā palīdzība: pēc iespējas ātri novilkt drēbes un mazgāt apdedzinātas vietas ar lielu ūdens daudzumu vismaz 15 minūtes. Kuņģi skalot ar ūdeni, lietot aktivēto ogli. Nelietot alkoholu un taukus. Obligāti meklēt mediķu palīdzību.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fenolu lieto par termoreaktīvo polimēru izejvielu (fenolformaldehīda plastmasām). Nitrējot fenolu, var iegūt 2,4,6-trinitrofenolu (pikrīnskābi). Fenolu (hidroksibenzolu) agrāk lietoja par antiseptiķi, taču mūsdienās šādiem mērķiem vairāk lieto aizvietotos fenolus, jo tie ir efektīvāki. Fenols ir arī vairāku bioloģiski aktīvo vielu sākotnējā izejviela (acetilsalicilskābe, herbicīdi).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]