Hobits (grāmata)
| Hobits jeb Turp un atpakaļ | |
|---|---|
 Autora zīmēts pirmā izdevuma vāks | |
| Autors | Dž. R. R. Tolkīns |
| Oriģinālais nosaukums | The Hobbit, or There and Back Again |
| Valoda | angļu valoda |
| Žanrs | fantāzijas literatūra, bērnu pasaka |
| Izdota | 1937. gada 21. septembrī[1][2] |
| Izdota latviski | 1991 (un 2002) |
| Tulkotājs | Zane Rozenberga |
“Hobits” (angļu: The Hobbit) ir angļu rakstnieka un filologa Džona Ronalda Rūela Tolkīna fantāzijas romāns, kas pirmo reizi publicēts 1937. gada 21. septembrī.[1][2] Darbs sākotnēji bija paredzēts bērnu un jauniešu auditorijai, taču drīz guva plašus panākumus un pārauga sākotnējās bērnu auditorijas robežas.[3][4] Romāna galvenais varonis ir hobits Bilbo Baginss, kura piedzīvojumi norisinās autora izveidotajā izdomātajā pasaulē — Viduszemē.[1] “Hobits” tiek uzskatīts par ievadu Tolkīna Viduszemes literārajam ciklam un hronoloģiski iet pa priekšu episko romānu triloģijai “Gredzenu pavēlnieks”.[1]
Literatūras vēsturē “Hobitam” ir nozīmīga vieta fantāzijas žanra attīstībā. Darbs palīdzēja nostiprināt Viduszemi kā vienu no ietekmīgākajām iztēlotajām pasaulēm modernajā literatūrā un būtiski ietekmēja vēlākos fantāzijas literatūras autorus.[5] Romāns vēlāk iedvesmojis arī vairākas ekranizācijas. Pēc tā motīviem režisors Pīters Džeksons uzņēma filmu triloģiju: “Hobits: Negaidīts ceļojums” (2012), “Hobits: Smoga posta zeme” (2013) un “Hobits: Piecu armiju kauja” (2014).[6]
Nosaukums un publikācija
[labot | labot pirmkodu]Fantāzijas romāna “Hobits” pilnais angļu nosaukums ir The Hobbit, or There and Back Again (“Hobits jeb Turp un atpakaļ”). Ikdienas lietojumā tas parasti tiek saīsināts līdz The Hobbit. Nosaukums vienlaikus norāda uz stāsta galveno varoni — hobitu Bilbo Baginsu — un raksturo romāna sižeta struktūru, tas ir, piedzīvojumu ceļojumu, kurā varonis dodas prom no mājām un pēc tam atgriežas. Romānu sarakstīja angļu rakstnieks un filologs Džons Ronalds Rūels Tolkīns. Grāmata pirmo reizi tika publicēta 1937. gada 21. septembrī Londonā izdevniecībā George Allen & Unwin. Pirmizdevuma tirāža bija aptuveni 1500 eksemplāru, un tas drīz tika izpārdots, kas veicināja atkārtotu izdevumu sagatavošanu. Pirmā izdevuma vizuālo noformējumu lielā mērā veidoja pats autors. Tolkīns izstrādāja vāka dizainu, ilustrācijas un kartes, kas attēlo romāna notikumu vidi.
Grāmatas manuskripts izdevniecībā nonāca pēc tam, kad to bija izlasījis izdevēja darbinieks un ieteicis publicēt. Darba panākumi bija ievērojami, un tie pamudināja izdevniecību lūgt Tolkīnam turpināt stāstu. Šī procesa rezultātā vēlāk radās romāns “Gredzenu pavēlnieks”. Vēlākos izdevumos autors daļēji pārskatīja romāna tekstu. Īpaši nozīmīgas izmaiņas tika veiktas 1951. gada izdevumā, lai sižets un detaļas būtu saskaņotas ar “Gredzenu pavēlnieka” pasaules uzbūvi. Kopš publicēšanas “Hobits” ir tulkots vairāk nekā 60 valodās un izdots daudzos izdevumos, kļūstot par vienu no visplašāk izplatītajiem fantāzijas literatūras darbiem pasaulē.
Sižets
[labot | labot pirmkodu]Romāna “Hobits” sižets sākas Šīrā, kur hobits Bilbo Baginss dzīvo mierīgu un ērtu dzīvi. Viņa ikdienu izjauc burvis Gendalfs, kurš kopā ar trīspadsmit rūķiem Torina Ozolzobena vadībā ierodas Bilbo mājās un piedāvā viņam pievienoties ekspedīcijai kā slepenam izlūkam jeb “laupītājam”. Ceļojuma mērķis ir atgūt Vientuļo kalnu un tajā glabātos rūķu dārgumus, kurus reiz sagrābis pūķis Smaugs. Ceļā uz Vientuļo kalnu ceļinieki piedzīvo daudzus pārbaudījumus. Viņi sastop troļļus, goblinus un varkus, šķērso Miglainos kalnus un vēlāk dodas cauri bīstamajam Melnmežam, kur sastop milzu zirnekļus. Vienā no piedzīvojumiem Bilbo atdalās no pārējiem, pazemes alās sastop noslēpumaino radību Gollumu un iegūst burvju gredzenu, kas padara nēsātāju neredzamu. Ceļojuma gaitā Bilbo kļūst arvien drosmīgāks un patstāvīgāks.
Tuvojoties galamērķim, ceļinieki nonāk Ezera pilsētā un pēc tam atrod slepeno ieeju Vientuļajā kalnā. Bilbo slepeni iekļūst kalna pazemes zālēs un sastop pūķi Smaugu, kurš guļ uz milzīgā dārgumu krājuma. Sarunas laikā Bilbo pamana vājo vietu pūķa bruņotajā ādā. Kad Smaugs vēlāk uzbrūk Ezera pilsētai, strēlnieks Bārds izmanto šo informāciju un nogalina pūķi. Pēc Smauga bojāejas rodas strīds par kalna dārgumiem starp rūķiem, cilvēkiem un elfiem. Spriedze pāraug lielā sadursmē, kas pazīstama kā Piecu armiju kauja. Tajā piedalās rūķi, elfi, cilvēki, goblini un varki, bet izšķirošajā brīdī cīņā iesaistās arī ērgļi un Bjorns, palīdzot sakaut goblinu spēkus. Kaujā Torins tiek nāvīgi ievainots, bet pirms nāves izlīgst ar Bilbo.
Pēc notikumiem Vientuļajā kalnā Bilbo atgriežas Šīrā. Lai gan viņš atkal dzīvo mierīgu dzīvi, piedzīvojumi ir būtiski mainījuši viņa raksturu un skatījumu uz pasauli.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 «The Hobbit». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- 1 2 Agnese Drunka. «21. septembris. Publicē Džona Ronalda Ruela Tolkīna bērnu romānu "Hobits"». lr1.lsm.lv. Latvijas Radio 1. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «J.R.R. Tolkien». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «The Letters of J.R.R. Tolkien». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ Bārbala Simsone. «Fantāzijas literatūra». enciklopedija.lv. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «Peter Jackson». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hobits.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|