Pāriet uz saturu

Hormonālā kontracepcijas spirāle

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Hormonālā spirāle, ievietota sievietes dzemdē

Hormonālā kontracepcijas spirāle (saukta arī par hormonālo spirāli, intrauterīno kontracepcijas spirāli vai intrauterīno sistēmu (IUS)) ir ilgstošas iedarbības (saukta arī par ilgtermiņa) atgriezeniskā kontracepcijas metode. Tā ir viena no visefektīvākajām dzimstības kontrolēšanas metodēm, kas vispār pieejamas.[1] Par hormonālajām kontracepcijas spirālēm tiek sauktas medicīniskas ierīces, kas satur hormonu levonorgestrēlu (atšķirībā no parastajām varu saturošajām kontracepcijas spirālēm). Hormonālā kontracepcijas spirāle Latvijā ir pieejama ar zīmoliem Mirena un Fleree (citur Eiropā — Jaydess, ASV — Skyla).

Izmantošana medicīnā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus dzimstības regulēšanai, hormonālā spirāle tiek izmantota arī ārstēšanā un profilaksē šādos gadījumos:

  • Menorāģija (pārmērīga un ilgstoša menstruālā asiņošana)[2];
  • Endometrioze (dzemdes iekšējā slāņa endometrija sabiezēšana) un hroniskas sāpes iegurnī[3];
  • Adenomioze (dzemdes iekšējā slāņa pārmaiņas, kuru rezultātā var veidoties problēmas, piemēram, miomatozi mezgli) un dismenoreja (menstruālā cikla traucējumi jeb disfunkcija)[4];
  • Anēmija (dzelzs trūkums jeb mazasinība)[5];
  • Atsevišķos gadījumos, izmantojot hormonālo spirāli, var novērst nepieciešamību pēc histerektomijas (ķirurģiska dzemdes un olvadu izņemšana).[6]

Hormonālās spirāles priekšrocības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Tā ir viena no visefektīvākajām atgriezeniskajām dzimstības regulēšanas metodēm;
  • To var izmantot jaunās māmiņas, kas baro bērniņu ar krūti[7];
  • Nav jāizmanto papildus kontracepcija, pietiek tikai ar spirāli;
  • Spēja palikt stāvoklī atgriežas pēc spirāles izņemšanas;
  • Menstruācijas kļūst mazāk sāpīgas;
  • Menstruācijas kļūst vieglākas, asiņošana samazinās (ir sievietes, kam menstruācijas spirāles lietošanas laikā izzūd pilnībā);
  • Darbības ilgums ir trīs līdz pat pieci gadi (atkarīgs no hormonālās spirāles veida — Mirena 5 gadi, Fleree 3 gadi);
  • Nav izteiktas mijiedarbības ar dažādu medikamentu lietošanu, kā arī var lietot sievietes ar medicīniskām problēmām.

Hormonālās spirāles trūkumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pēc spirāles ievietošanas iespējama smērēšanās, taču tā parasti pāriet 3—6 mēnešu laikā;
  • Var būt sāpes ievietošanas laikā;
  • Viegls vai vidējs diskomforts, kas jāpiedzīvo ievietošanas laikā.

Efektivitāte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ievietošanas Mirena ir aktīva piecus gadus, lai gan ir pētījumi, kas liecina, ka tā var būt efektīva līdz pat septiņiem gadiem.[8] Fleree (citur Eiropā — Jaydess, ASV — Skyla) ir efektīva trīs gadus.[9]

Hormonālā spirāle tiek uzskatīta par ilgstošas iedarbības (ilgtermiņa) atgriezenisko kontracepciju, kas ir viena no efektīvākajām dzimstības regulēšanas metodēm. Hormonālajai spirālei Mirena pirmajā gadā pēc spirāles ievietošanas, iespējamība palikt stāvoklī ir 0,2%, bet pēc pieciem gadiem — 0,7%.[10] Hormonālās spirāles Fleree efektivitāte — pirmajā gadā pēc spirāles ievietošanas 0,41%, pēc 3 gadiem 0,33%.

Hormonālā spirāle tiek uzskatīta par daudz efektīvāku metodi nekā citas līdzīgas atgriezeniskās kontracepcijas metodes, piemēram, hormonālās tabletes, jo tā neprasa no lietotāja regulāru rīcību (piemēram, atcerēšanos katru dienu konkrētā laikā izdzert tableti) pēc tās ievietošanas. Cita veida kontracepcijas efektivitāti mazina paši tās lietotāji — piemēram, kontracepcijas tabletes kā metode kļūst mazāk efektīva, ja netiek ievēroti stingri lietošanas noteikumi. Hormonālajai spirālei nav nepieciešams īpašs ikdienas, iknedēļas vai ikmēneša režīms un uzmanība. Līdz ar to tās tipiskā efektivitāte ir vienāda ar tās ideālo efektivitāti.

Hormonālā spirāle bērna zīdīšanas periodā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālā spirāle neietekmē bērna zīdīšanu, piena kvalitāti un bērna attīstīšanos.[11]

Iespējamās blaknes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Neregulāra menstruālā asiņošana — neregulāra asiņošana un smērēšanās ir izplatīta blakusparādība pirmajos 3—6 hormonālās spirāles lietošanas mēnešos. Pēc šī laika menstruālās asiņošanas periodi kļūst īsāki un vieglāki, 20% sieviešu menstruācijas izzūd pilnībā apmēram gada laikā pēc spirāles ievietošanas.[12] Vidēji lietotājas sūdzas par 16 dienu ilgu asiņošanu un smērēšanos pirmajā hormonālās spirāles lietošanas mēnesī, tā samazinās līdz apmēram 4 dienām pēc 12 mēnešu spirāles lietošanas.[13][14]
  • Krampjveida sāpes un diskomforts — daudzas sievietes izjūt diskomfortu un sāpes spirāles ievadīšanas laikā, kā arī tūlīt pēc tam. Dažām sievietēm iespējamas sāpes pirmajās divās nedēļās pēc spirāles ievadīšanas.[15]
  • Perforācija — ļoti reti, tomēr pastāv dzemdes kakla perforācijas vai penetrācijas iespējamība ievietošanas laikā. Pieredzējušiem ārstiem šāds risks pastāv ievietošanas gadījumos 1 pret 1000 un mazāk.[16]
  • Grūtniecības komplikācijas — lai arī grūtniecības iestāšanās risks, lietojot hormonālo kontraceptīvo spirāli, ir ļoti niecīgs, tomēr, ja grūtniecība iestājas, pastāv risks nopietnām problēmām. Piemēram, ārpusdzemdes grūtniecība, infekcijas, spontānais aborts, priekšlaicīga dzimšana. Aptuveni puse no grūtniecībām, kas iestājas hormonālās spirāles lietošanas laikā, ir ārpusdzemdes grūtniecības. Biežums ārpusdzemdes grūtniecībai ir aptuveni 1 pret 1000 gada laikā.[17] Ja tiek konstatēta grūtniecība, hormonālā spirāle jāizņem nekavējoties.[18]
  • Infekcijas — hormonālās spirāles ievietošana rada nelielu risku iegurņa iekaisuma slimībām. Ja IUS ievietošanas laikā sieviete bijusi jau inficējusies ar gonoreju vai hlamīdijām, iegurņa infekciju risks palielinās.[19] Iegurņa infekciju risks visaugstākais ir apmēram 21 dienas laikā pēc hormonālās spirāles ievietošanas. Hormonālā spirāle pati par sevi nepalielina infekcijas risku.
  • Olnīcu cistas — palielināti folikuli jeb olnīcu cistas tiek diagnosticētas aptuveni 12% pacienšu, kas lieto hormonālo intrauterīno spirāli. Lielākā daļa no šiem folikuliem ir asimptomātiski, tomēr dažreiz tie var radīt sāpes iegurņa apvidū vai dispareūniju (sāpīgu seksu). Vairumā gadījumu palielinātie folikuli izzūd spontāni pēc diviem līdz trīs mēnešiem. Ķirurģiska iejaukšanās parasti nav nepieciešama.[20]

Reizēm var gadīties, ka pazūd (nav sataustāms) hormonālās spirāles diedziņš, ar kura palīdzību iespējams to izņemt.[21] Šādā situācijā ārstam nākas izmantot citas metodes, lai izņemtu hormonālo spirāli.[22] Retos gadījumos, kad tas neizdodas, ultraskaņas sonogrāfija var palīdzēt saprast, kādā stāvoklī ir spirāle un vai tā nerada kādus draudus veselībai.

Kontraindikācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālo IUS nedrīkst lietot sievietes:

  • Kuras ir stāvoklī vai ir aizdomas, ka tā varētu būt;
  • Kurām ir patoloģiska asiņošana no maksts, kurai nav noskaidrots iemesls;
  • Kurām ir neārstēts dzemdes kakla vai dzemdes vēzis;
  • Kurām ir krūts vēzis, vai ir aizdomas par to;
  • Kurām ir zināmas novirzes no normas saistībā ar dzemdi un tās stāvokli;
  • Kurām ir bijusi kāda iegurņa iekaisuma slimība pēdējo trīs mēnešu laikā;
  • Kurām ir bijusi kāda STS, piemēram, gonoreja vai hlamīdijas pēdējo trīs mēnešu laikā;
  • Kurām ir kādas aknu problēmas, vai slimības.

Hormonālās spirāles lietošana nav ieteicama sievietēm, kurām ir bijis spontānais aborts grūtniecības otrā trimestra laikā, pēdējo četru nedēļu laikā.[23] Lai samazinātu inficēšanās risku, hormonālās spirāles ievietošana nav ieteicama sievietēm, kurām ir bijis medicīniskais aborts, bet vēl nav veikta ultraskaņas sonogrāfija, kas apliecina, ka aborts ir pilnībā paveikts, kā arī vēl nav bijušas pirmās menstruācijas pēc aborta.

Pilnu hormonālās spirāles kontraindikāciju sarakstu var atrast WHO Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use un CDC United States Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use.[24]

Hormonālais sastāvs un izdale

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālā spirāle ir mazs, no mīkstas plastmasas (polietilēna) veidots T-veida formas priekšmets, kas satur hormonu levonorgestrēlu. Ierīces cilindra formas dozators satur šo hormonu un ir pārklāts ar īpašu membrānu, kas regulē šī hormona vienmērīgu izdalīšanos.[25] Mirena izdala hormonus ar sākotnējo daudzumu 20 mikrogrami dienā, un šis daudzums samazinās līdz 14 mikrogramiem dienā pēc 5 gadiem šīs spirāles lietošanas. Fleree (Jaydess, Skyla) izdala 14 mikrogramus hormona dienā, un šis daudzums samazinās uz 5 mikrogramiem dienā pēc 3 gadiem šīs spirāles lietošanas.[26] Salīdzinājumam — perorālie kontraceptīvie līdzekļi (tabletes) var saturēt pat 150 mikrogramus hormona. Hormonālā spirāle izdala hormonus tieši dzemdē, lielākā daļa no šiem hormoniem tur arī paliek, asinīs uzsūcas pavisam nedaudz. Līdz ar to hormonālās spirāles lietotājām asinīs nonāk viena desmitā daļa no tā hormonu daudzuma, kas asinīs nonāk lietojot perorālo hormonālo kontracepciju (tabletes).[27]

Ievietošana un izņemšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālo spirāli ievieto līdzīgi kā vara spirāli,un to var izdarīt tikai kvalificēts ārsts. Pirms hormonālās spirāles ievietošanas ārsts veic iegurņa un dzemdes formas un stāvokļa pārbaudes. Tāpat pirms izvēles par labu hormonālās spirāles ievietošanai, būtu jāveic arī STS pārbaudes, sevišķi uz gonoreju un hlamīdijām, jo to esamība var būtiski paaugstināt iespējamo iegurņa infekcijas risku pēc spirāles ievietošanas.[28] Ievietošanas laikā maksts tiek turēta atvērta ar tādas pašas ierīces palīdzību, kādu ārsti izmanto, lai paņemtu maksts uztriepes analīzēm. Hormonālā spirāle tiek ievietota dzemdē ar šauras caurulītes (saukta par ievadītāju) palīdzību, paverot dzemdes kaklu. Neilona diedziņa pavedienam, ar kuru pēcāk var spirāli izņemt, jāpaliek tā, lai tā daļa ir makstī — ārstam satverama. Procedūra kopumā aizņem apmēram piecas vai pat mazāk minūtes laika. Tās laikā iespējams diskomforts un arī sāpes.

Hormonālās spirāles izņemšanu arī veic tikai kvalificēts ārsts. Pēc tās izņemšanas sievietes auglība atgriežas samērā ātri.[29] Pētījumi rāda, ka vidēji ir nepieciešami trīs mēneši pēc hormonālās spirāles izņemšanas, līdz sieviete varētu palikt stāvoklī.[30]

Darbības mehānisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālās spirāles darbības galvenais mērķis ir novērst iespējamo apaugļošanos.[31][32][33][34]

Levonorgestrēlu saturošai spirālei ir dažādi kontraceptīvie efekti:

  • Tā sabiezina dzemdes kakla gļotas;
  • Tā samazina spermatozoīdu izdzīvošanas iespējas un nokļūšanu līdz olšūnai[35];
  • Tā nomāc endometriju[36][37];
  • Atsevišķos gadījumos tā nomāc arī ovulāciju.[38]

Dažādi pētījumi pierāda, ka hormonālās spirāles lietošana galvenokārt novērš olšūnas apaugļošanos, nevis ieligzdošanos.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hormonālā spirāle tika radīta pēc varu saturošās spirāles 20. gadsimta 60. un 70. gados.[39] Amerikāņu ārsts Antonio Skomengs (Antonio Scommenga), strādājot Mihaela Rīza hospitālī (Michael Reese Hospital) Čikāgā, atklāja, ka progesterona ievadīšanai tieši dzemdē ir salīdzinošas priekšrocības. Izmantojot šīs zināšanas, somu izcelsmes ārsts Joni Valteri Tapani Lukainens (Jouni Valtteri Tapani Lukkainen) radīja T-veida formas hormonālo spirāli, kas izdala progesteronu. Šīs hormonālās spirāles kalpošanas laiks bija īss — aptuveni vienu gadu, un tā nekad nav sasniegusi lielu popularitāti. Pēc šī ne pārāk veiksmīgā sākuma Dr. Lukainens radīja citu hormonālo spirāli, kas satur levonorgestrēlu. Šis hormons palēnām izdalījās 5 gadu laikā, kas arī kļuva par pamatu hormonālajai spirālei, kas šobrīd pazīstama ar nosaukumu Mirena[40] 2013. gadā ASV kontracepcijas tigū parādījās arī Skyla, kas izdala mazāku hormonu devu, un kuras efektivitāte ir 3 gadi.[41] No 2014. gada Skyla ir pieejama arī Eiropā ar nosaukumu Jaydess (Latvijā, Lietuvā un Igaunijā — Fleree).

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Winner, B; Peipert, JF; Zhao, Q; Buckel, C; Madden, T; Allsworth, JE; Secura, GM. (2012), "Effectiveness of Long-Acting Reversible Contraception", New England Journal of Medicine 366 (21): 1998—2007, doi:10.1056/NEJMoa1110855, PMID 22621627
  2. ↑ Luis Bahamondes, M Valeria Bahamondes, Ilza Monteiro. (2008), "Levonorgestrel-releasing intrauterine system: uses and controversies.", Expert Review of Medical Devices 4: 437
  3. ↑ Petta C, Ferriani R, Abrao M, Hassan D, Rosa E Silva J, Podgaec S, Bahamondes L (2005). "Randomized clinical trial of a levonorgestrel-releasing intrauterine system and a depot GnRH analogue for the treatment of chronic pelvic pain in women with endometriosis.". Hum Reprod 20 (7): 1993—8.
  4. ↑ Sheng, J; Zhang, WY; Zhang, JP; Lu, D. (2009), "The LNG-IUS study on adenomyosis: a 3-year follow-up on the efficacy and side effects of the use of levonorgestrel intrauterine system for the treatment of dysmenorrheal associated with adenomyosis", Contraception 79 (3): 189—193
  5. ↑ Faundes A, Alvarez F, Brache V, Tejada A (1988). "The role of the levonorgestrel intrauterine device in the prevention and treatment of iron deficiency anemia during fertility regulation". Int J Gynaecol Obstet 26 (3): 429—33. doi:10.1016/0020-7292(88)90341-4. PMID 2900174.
  6. ↑ Marjoribanks J, Lethaby A, Farquhar C (2006). "Surgery versus medical therapy for heavy menstrual bleeding.". In Marjoribanks, Jane. Cochrane Database Syst Rev (2): CD003855. doi:10.1002/14651858.CD003855.pub2. PMID 16625593
  7. ↑ Centers for Disease Control and Prevention (2010), United States Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use
  8. ↑ Sivin I, Stern J, Coutinho E, et al. (November 1991). "Prolonged intrauterine contraception: a seven-year randomized study of the levonorgestrel 20 mcg/day (LNg 20) and the Copper T380 Ag IUDS". Contraception 44 (5): 473—80. PMID 1797462.
  9. ↑ Highlights of Prescribing Information (Report). 2013-01-09. http://www.accessdata.fda.gov/scripts/cder/drugsatfda/index.cfm?fuseaction=Search.Label_ApprovalHistory#apphist.
  10. ↑ Bayer Pharmaceuticals.
  11. ↑ Truitt S, Fraser A, Grimes D, Gallo M, Schulz K (2003). "Combined hormonal versus nonhormonal versus progestin-only contraception in lactation". In Lopez, Laureen M. Cochrane Database Syst Rev (2): CD003988. doi:10.1002/14651858.CD003988. PMID 12804497.
  12. ↑ Hidalgo, M; Bahomondes, L; Perrottie, M; Diaz, J; Dantas-Monterio, C; Petta, CA. (2002), "Bleeding Patterns and clinical performance of the levonorgestrel-releasing intrauterine device (Mirena) up to two years", Contraception 65 (2): 129—132
  13. ↑ McCarthy L (2006). "Levonorgestrel-Releasing Intrauterine System (Mirena) for Contraception". Am Fam Physician 73 (10): 1799—. Retrieved 2007-05-04.
  14. ↑ Rönnerdag M, Odlind V (1999). "Health effects of long-term use of the intrauterine levonorgestrel-releasing system. A follow-up study over 12 years of continuous use". Acta Obstet Gynecol Scand 78 (8): 716—21. doi:10.1034/j.1600-0412.1999.780810.x. PMID 10468065.
  15. ↑ Dean, Gillian; Schwarz, Eleanor Bimla (2011). "Intrauterine contraceptives (IUCs)". In Hatcher, Robert A.; Trussell, James; Nelson, Anita L.; Cates, Willard Jr.; Kowal, Deborah; Policar, Michael S. Contraceptive technology (20th revised ed.). New York: Ardent Media. pp. 147—191. ISBN 978-1-59708-004-0. ISSN 0091-9721. OCLC 781956734.p.150: Mechanism of action Although the precise mechanism of action is not known, currently available IUCs work primarily by preventing sperm from fertilizing ova.26 IUCs are not abortifacients: they do not interrupt an implanted pregnancy.27 Pregnancy is prevented by a combination of the "foreign body effect" of the plastic or metal frame and the specific action of the medication (copper or levonorgestrel) that is released. Exposure to a foreign body causes a sterile inflammatory reaction in the intrauterine environment that is toxic to sperm and ova and impairs implantation.28,29 The production of cytotoxic peptides and activation of enzymes lead to inhibition of sperm motility, reduced sperm capacitation and survival, and increased phagocytosis of sperm.30,31… The progestin in the LNg IUC enhances the contraceptive action of the device by thickening cervical mucus, suppressing the endometrium, and impairing sperm function. In addition, ovulation is often impaired as a result of systemic absorption of levonorgestrel.23 p. 162: Table 7—1. Myths and misconceptions about IUCs Myth: IUCs are abortifacients. Fact: IUCs prevent fertilization and are true contraceptives.
  16. ↑ World Health Organization (1987), Mechanisms of action, safety and efficacy of intrauterine devices: technical report series 753., Geneva
  17. ↑ FDA Medical Review pp. 3-4
  18. ↑ Population Information Program, Johns Hopkins School of Public Health (1995), "IUDs—An Update", Population Reports XXII (5)
  19. ↑ 1. Grimes, DA (2000), "Intrauterine Device and upper-genital-tract infection", The Lancet 356: 1013—1019, doi:10.1016/S0140-6736(00)02699-4, PMID 11041414
  20. ↑ Bahamondes L, Hidalgo M, Petta CA, Diaz J, Espejo-Arce X, Monteiro-Dantas C. (2003), "Enlarged ovarian follicles in users of a levonorgestrel-releasing intrauterine system and contraceptive implant", J. Reproduc. Med. 48 (8): 637—640
  21. ↑ Nijhuis J, Schijf C, Eskes T (1985). "The lost IUD: don't look too far for it". Ned Tijdschr Geneeskd 129 (30): 1409—10. PMID 3900746 begin_of_the_skype_highlighting 3900746 end_of_the_skype_highlighting
  22. ↑ Kaplan N (1976). "Letter: Lost IUD". Obstet Gynecol 47 (4): 508—9. PMID 1256735.
  23. ↑ Planned Parenthood. July 2005. Archived from the original on 2006-10-12. Retrieved 2006-10-08.
  24. ↑ "Intrauterine devices (IUDs)". Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use (4th ed.). Geneva: Reproductive Health and Research, WHO. ISBN 978 92 4 1563888.
  25. ↑ Luukkainen, T. (1991), "Levonorgestrel-Releasing Intrauterine Device", Annals of the New York Academy of Sciences 262: 43—49
  26. ↑ 1. Römer, T.; Bühling, K. J. (2013). "Intrauterine hormonelle Kontrazeption". Gynäkologische Endokrinologie 11 (3): 188. doi:10.1007/s10304-012-0532-4.edit
  27. ↑ FDA Medical Review p.6
  28. ↑ Mohllajee, AP; Curtis, KM; Herbert, PB. (2006), "Does insertion and use of an intrauterine device increase the risk of pelvic inflammatory disease among women with sexually transmitted infection? A systematic review", Contraception 73 (2): 145—153
  29. ↑ Mansour, D; Gemzell-Danielsson, K; Inki, Pirjo; Jensen, JT. (2011), "Fertility after discontinuation of contraception: a comprehensive review of the literature", Contraception 84 (5): 465—477
  30. ↑ Randic, L; Vlasic, S; Matrljan, I; Waszak, C (1985), "Return to fertility after IUD removal for planned pregnancy", Contraception 32 (3): 253—259
  31. ↑ Ortiz, María Elena; Croxatto, Horacio B. (June 2007). "Copper-T intrauterine device and levonorgestrel intrauterine system: biological bases of their mechanism of action". Contraception 75 (6 Suppl): S16‒S30. doi:10.1016/j.contraception.2007.01.020. PMID 17531610.p. S28: Conclusions Active substances released from the IUD or IUS, together with products derived from the inflammatory reaction present in the luminal fluids of the genital tract, are toxic for spermatozoa and oocytes, preventing the encounter of healthy gametes and the formation of viable embryos. The current data do not indicate that embryos are formed in IUD users at a rate comparable to that of nonusers. The common belief that the usual mechanism of action of IUDs in women is destruction of embryos in the uterus is not supported by empirical evidence. The bulk of the data indicate that interference with the reproductive process after fertilization has taken place is exceptional in the presence of a T-Cu or LNG-IUD and that the usual mechanism by which they prevent pregnancy in women is by preventing fertilization.
  32. ↑ ESHRE Capri Workshop Group (May‒June 2008). "Intrauterine devices and intrauterine systems". Human Reproduction Update 14 (3): 197‒208. doi:10.1093/humupd/dmn003. PMID 18400840.p. 199: Mechanisms of action Thus, both clinical and experimental evidence suggests that IUDs can prevent and disrupt implantation. It is unlikely, however, that this is the main IUD mode of action, … The best evidence indicates that in IUD users it is unusual for embryos to reach the uterus. In conclusion, IUDs may exert their contraceptive action at different levels. Potentially, they interfere with sperm function and transport within the uterus and tubes. It is difficult to determine whether fertilization of the oocyte is impaired by these compromised sperm. There is sufficient evidence to suggest that IUDs can prevent and disrupt implantation. The extent to which this interference contributes to its contraceptive action is unknown. The data are scanty and the political consequences of resolving this issue interfere with comprehensive research. p. 205: Summary IUDs that release copper or levonorgestrel are extremely effective contraceptives... Both copper IUDs and levonorgestrel releasing IUSs may interfere with implantation, although this may not be the primary mechanism of action. The devices also create barriers to sperm transport and fertilization, and sensitive assays detect hCG in less than 1% of cycles, indicating that significant prevention must occur before the stage of implantation.
  33. ↑ Speroff, Leon; Darney, Philip D. (2011). "Intrauterine contraception". A clinical guide for contraception (5th ed.). Philadelphia: Lippincott Williams & Wilkins. pp. 239—280. ISBN 978-1-60831-610-6.pp. 246—247: Mechanism of action The contraceptive action of all IUDs is mainly in the intrauterine cavity. Ovulation is not affected, and the IUD is not an abortifacient.58—60 It is currently believed that the mechanism of action for IUDs is the production of an intrauterine environment that is spermicidal. Nonmedicated IUDs depend for contraception on the general reaction of the uterus to a foreign body. It is believed that this reaction, a sterile inflammatory response, produces tissue injury of a minor degree but sufficient enough to be spermicidal. Very few, if any, sperm reach the ovum in the fallopian tube. The progestin-releasing IUD adds the endometrial action of the progestin to the foreign body reaction. The endometrium becomes decidualized with atrophy of the glands.65 The progestin IUD probably has two mechanisms of action: inhibition of implantation and inhibition of sperm capacitation, penetration, and survival.
  34. ↑ Jensen, Jeffrey T.; Mishell, Daniel R. Jr. (2012). "Family planning: contraception, sterilization, and pregnancy termination". In Lentz, Gretchen M.; Lobo, Rogerio A.; Gershenson, David M.; Katz, Vern L. Comprehensive gynecology. Philadelphia: Mosby Elsevier. pp. 215—272. ISBN 978-0-323-06986-1.p. 259: Intrauterine devices Mechanisms of action The common belief that the usual mechanism of action of IUDs in women is destruction of embryos in the uterus is not supported by empirical evidence... Because concern over mechanism of action represents a barrier to acceptance of this important and highly effective method for some women and some clinicians, it is important to point out that there is no evidence to suggest that the mechanism of action of IUDs is abortifacient. The LNG-IUS, like the copper device, has a very low ectopic pregnancy rate. Therefore, fertilization does not occur and its main mechanism of action is also preconceptual. Less inflammation occurs within the uterus of LNG-IUS users, but the potent progestin effect thickens cervical mucus to impede sperm penetration and access to the upper genital track. Although the LNG-IUS also produces a thin, inactive endometrium, there is no evidence to suggest that this will prevent implantation, and the device should not be used for emergency contraception.
  35. ↑ Munuce, MJ; Nascimento, JAA; Rosano, G; Faundes, A; Bahamondes, L (2006), "Does of levonorgestrel comparable to that delivered by levonorgestrel-releasing uterine system can modify the in vitro expression of zona binding sites of human spermatozoa", Contraception 73 (1): 97—101
  36. ↑ Silverberg, SG; Haukkamaa, M; Arko, H, Nilsson, CG; Luukkainen, T (1986), "Endometrial morphology during long-term use of levonorgestrel-releasing intrauterine devices", Int. J. Gynecol. Pathol. 5 (3): 235—241
  37. ↑ Guttinger, A; Critchley, HO (2007), "Endometrial effects of intrauterine levonorgestrel", Contraception 75 (6 Suppl.): S93—S98
  38. ↑ Sivin, I; Schmidt, F. (1987), "Effectivenss of IUDs: a review", Contraception 36: 55—84
  39. ↑ Thiery, M (1997), "Pioneers of the intrauterine device", The European Journal of Contraception and Reproductive Healthcare 2 (1): 15—23
  40. ↑ Thiery, M (2000), "Intrauterine contraception: from silver ring to intrauterine implant", European Journal of Obstetrics & Gynecology and Reproductive Biology 90: 145—152
  41. ↑ FDA drug approval for Skyla
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hormonālā_kontracepcijas_spirāle&oldid=3970020"