Hotingerinas
| Hotingerinas Hottingerina Drobne, 1975 | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Tubothalamea |
| Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
| Virsdzimta | Soritoīdas (Soritoidea) |
| Dzimta | Meandropsinīdas (Meandropsinidae) |
| Ģints | Hotingerinas (Hottingerina) |
Hotingerinas (Hottingerina) ir izmirusi bentisku foraminiferu ģints meandropsinīdu dzimtā (miliolīdu kārta). Ģinti 1975. gadā aprakstīja slovēņu paleontoloģe Katica Drobne. Ģeohronoloģiski hotingerinas ir atrodamas Slovēnijā, Paleocēna nogulumos (zēlandes laikmets). Ģintī ir zināmas divas sugas. Tipveida suga ir Hottingerina lukasi Drobne, 1975 (ģints un suga nosaukta šveiciešu paleontologa Lūkas Hotingera vārdā). Otra suga Hottingerina anatolica Sirel, 1999 ir atrasta Turcijas teritorijā.[1].
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula lēcveidīga, līdz 2 mm diametrā, dīgļkamera lodveidīga, aiz kuras seko 4-6 strauji pieaugoši vijumi. Katrs vijums ar daudzskaitlīgām, kamerām, agrīnā stadijā planispirālām un evolventām, bet beidzamajās stadijās ir tendence attīties. Kameru iekšpuse sadalīta ar plānām subepidermālām septulām, kas orientētas no ārējās malas uz centru. Čaulas sieniņas ir no kalcīta, porcelānveidīgas, ar gludu ārējo virsmu. Centrālā atvere ir vienkārša, sastāvoša no vienas trīsstūrveida atveres, kuru apņem atlocīta lūpa.