Hroniskā noguruma sindroms

Vikipēdijas lapa

Hroniskā noguruma sindroms ir slimība, kas raksturojas ar pārmērīgu, invalidizējošu nogurumu, kas saglabājas vismaz 6 mēnešu garumā un kuru pavada daudzi locītavu, infekciju un neiropsihiski simptomi.[1] Parasti nogurums ir pārejošs simptoms, kas pāriet vai nu pats no sevis, vai pēc pamatslimības izārstēšanas. Taču daļai pacientu sūdzības kļūst pastāvīgas un ietekmē cilvēka veselību. Kad nogurumu nevar izskaidrot ar kādu slimību, tad uzskata, ka tas var būt saistīts ar hroniskā noguruma sindromu, kura diagnoze var tikt izvirzīta tikai pēc citu somatisku un psihisku slimību izslēgšanas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Неврология: национальное руководство. / Гусев Е. И., Коновалов А. Н., Скворцова В. И., Гехт А. Б. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2009. - 1064 с. ISBN 978-5-9704-0665-6