Hu Dzja

Vikipēdijas lapa
Hu Dzja
胡佳
Hu Dzja
Personīgā informācija
Dzimis 1973. gada 25. jūlijā (50 gadi)
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Pilsonība Karogs: Ķīna Ķīna
Nodarbošanās aktīvists un disidents

Hu Dzja (ķīniešu: 胡佳, piņjiņs: Hú Jiā; dzimtais vārds ķīniešu: 胡嘉, piņjiņs: Hú Jiā; dzimis 1973. gada 25. jūlijā Pekinā, Ķīnā) ir Ķīnas Tautas Republikas cilvēktiesību aktīvists, kurš aktīvi darbojies vides aizsardzības un AIDS slimnieku tiesību aizsardzības jomās.

Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pekinas ekonomikas koledžas beigšanas 1996. gadā Hu Dzja pievienojās organizācijas "Dabas draugi" pirmajai akcijai pret pārtuksnešošanos. Hu aktīvi piedalījies kampaņā par Tibetas antilopju aizsardzību un vadījis vairāku Honkongas un ārvalstu dabas aizsardzības organizāciju pārstāvniecības Ķīnā.

Sākot ar 2000. gadu Hu aktīvi piedalījies pret-AIDS nevalstisko organizāciju darbībā un atbalstījis protestus pret valsts veselības iestāžu nolaidību un ar HIV inficēto tiesību neievērošanu. Šīs aktivitātes, kā arī publiska Tjaņaņmeņas slaktiņa apspriešana noveda pie konflikta ar varas iestādēm un vairākkārtējiem arestiem. 2007. gada 27. decembrī Hu apcietināja un 2008. gada 3. aprīlī notiesāja uz 3 gadiem un sešiem mēnešiem par valsts varas apvērsuma mēģinājumu. Hu Dzja atbrīvoja no ieslodzījum paredzētajā termiņā 2011. gada 26. jūnijā.

Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, Hu publiski kritizēja kriminālprocesa reformas, kas pieņemšanas gadījumā vēl vairāk samazinātu apsūdzēto personu radinieku iespējas saņemt informāciju par apsūdzētās personas oficiālo statusu un atrašanās vietu.[1] Aktīvi iesaistījies citu disidentu aizstāvībā, tai skaitā atbalstot aklā advokāta Čeņ Guančena izbēgšanu no mājas aresta 2012. gada aprīlī.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā Hu Dzja izvirzīja Nobela miera prēmijai, ko Ķīnas Ārlietu ministrija asi nosodīja, apgalvojot, ka iespējamā prēmijas piešķiršana "sāpinātu Ķīnas tautas jūtas".[3] 2008. gada 17. decembrī Eiropas Parlaments piešķīra Hu Dzja Saharova balvu par domas brīvību.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]