Dzimis 1904. gadā Cesvaines pagasta Lejas Paukšos Pidriķa Riekstiņa and viņa sievas Karlīnas, dzimušas Īvānes, ģimenē.[1] Mācījās Cesvaines vidusskolā, nodarbojās ar latviešu folkloras (tautasdziesmu, pasaku, nostāstu, mīklu, ticējumu) vākšanu.[2] Studēja vēsturi Latvijas Universitātē, darbojās studentu korporācijā "Lettonia".
Kopā ar E. Šturmu veica arheoloģiskos izrakumus Dzelzavas Puntūzī (1930), bet kopā ar P. Stepiņu — Valmieras pilsdrupās 1938. gadā.[3] 1936. gadā turpināja pētījumus Vilkmuižas ezerā, no ezera izceļot vairāk nekā 600 senlietu (bronzas aproces, saktas, kaklariņķus, dzelzs ieročus, zirglietas, jātnieku piederumus).[4] Bija Pieminekļu valdes sekretārs.
Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz Čikāgu ASV, kur strādāja par inženieri ceļu dienestā.
Miris 1998. gadā Čikāgā.
- 1935. gada ieguvumi numismātikā (pielikumā depozītu saraksts ar 2 kartēm)
- Latvijas arheoloģiskās kartes. No: Latviešu aizvēstures materiāli, I. Rīga, 1930. 5.–37. lpp.
- Daži viduslaiku celtniecības pieminekļi Rīgā. Rīga: Grāmatrūpnieks, 1939. - 39 lpp.
- Ē. Mugurēvičs. Arheologs Hugo Riekstiņš (1904-1998). LU Latvijas vēstures institūta žurnāls (1998).