Pēteris Stepiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Stepiņš
Pēteris Stepiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 27. aprīlī
Aulejas pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1999. gada 24. novembrī (85 gadi)
Liepāja
Tautība latvietis
Bērni Agne Stepiņa-Sprūdža, Atis Stepiņš
Zinātniskā darbība
Zinātne Arheoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte,

Pēteris Stepiņš (1914—1999) bija latviešu vēsturnieks un arheologs. Veica izrakumus pārsvarā Lejaskurzemes teritorijā (Vārtājas pilskalnā, pie Bārtas, Rucavas, Durbes un Grobiņā).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1914. gada 27. aprīlī Aulejas pagasta Anču ciemā. Studēja vēsturi Latvijas Universitātē (1932-1941), piedalījās izrakumos Klaņģu, Daugmales, Talsu un Jersikas pilskalnos, Rūsīšu-Debešu kapulaukā, senās Aizkraukles baznīcas atrakšanā Daugavas krastā, tad kopā H. RiekstiņuValmieras pilsdrupās 1938. gadā. 1940. gadā pats vadīja izrakumus Īlē.

Otrā pasaules kara laikā bija okupētās Latvijas pieminekļu valdes Kurzemes pilskalnu inspektors (1941—1944), iesaukts Latviešu leģiona 19. divīzijā, nokļuva gūstekņu nometnē Sibīrijā. Pēc atbrīvošanas bija vēstures skolotājs Liepājas 1. vidusskolā un Mākslas vidusskolā. Līdztekus Liepājas muzeja ārštata līdzstrādnieks, veica izrakumus Vārtājas senlejā kuršu senpilsētas atrašanās vietā, pētīja uzkalniņu kapus Bārtas "Pukuļos", veica izrakumus Rucavas pagasta "Mazkatužu" kapulaukā (1960). Viņa atradumi Durbes "Dīros" ļāva novērtēt kuršu karotāju izšķirošo lomu 1260. gada Durbes kaujā. 1970. gadā pētīja agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumus Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam un pierādīja, ka Grobiņas pirmie apdzīvotāji bijuši kurši.[1]

Miris 1999. gada 24. novembrī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pirms 100 gadiem dzimis vēsturnieks Pēteris Stepiņš irliepaja.lv, 2014. gada 27. aprīlī