ICO (pavadoņsistēma)

Vikipēdijas lapa

ICO (no angļu: Intermediate Circular Orbit - vidējā Zemes orbīta) - nerealizēta globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas ļautu veikt balss un maza ātruma datu sakarus jebkurā vietā uz zemeslodes.

1995. gada janvārī tika dibināta Apvienotajā Karalistē bāzēta kompānija ICO Clobal Communications, kas plānoja vidējā Zemes orbītā izvietot 12 pavadoņus (10 aktīvos un 2 rezerves). Tie atrastos 10 390 km orbītās divās plaknēs 45° leņķī vienai pret otru. Pavadoņi tika pasūtīti kompānijā Hughes Space and Communications (Huges vēlāk nopirka kompānija Boeing).

1999. gada 27. augustā ICO Clobal Communications nonāca līdz bankrotam, tā tika restrukturēta. 2000. gada 17. maijā tika izveidota jauna kompānija New ICO, un lielākie finanšu ieguldījumi nāca no Kreiga Makkova, kurš bija viens no Teledesic akcionāriem. New ICO vēlāk iekļāvās holdingā ICO-Teledesic-Global.

Pirmais pavadonis ICO F-1 tika zaudēts nesējraķetes Zeņit 3SL avārijā 2000. gada 12. martā. 2001. gada 19. jūnijā ar Atlas-2AS veiksmīgi tika palaists pavadonis ICO F2. Līdz 2005. gadam tā arī netika izvērsts ICO tīkls.

ICO mainīja savus plānus no globālas sistēmas uz reģionālu, izmantojot ģeostacionārajā orbītā bāzētu pavadoni. 2005. gadā kompānijai Space Systems Loral tika pasūtīts jauns pavadonis, kuru paredzēts nogādāt orbītā 2007. gada vidū. Tas pārklās visu ASV teritoriju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]