IPv6

IPv6 (interneta protokola versija 6) ir Interneta Protokola (IP) versija. Šī protokola versija tika izveidota pēc Interneta Protokola 4 versijas (IPv4). Tīkls darbojas, pārsūtot datus starp tīkla mezgliem (hosts) mazās pakotnēs, kuras tiek neatkarīgi pārsūtītas pa tīklu un attiecīgi tiek apzīmētas kā Starptautisks sakaru protokols, kurš ir zināms kā Interneta Protokols (IP).

Jebkuram tīkla mezglam vai datoram nepieciešama Interneta Protokola (IP) adrese, lai būtu iespējams sazināties savā starpā. Strauji pieaugot interneta tīklam, ir izveidojusies nepieciešamība pēc jaunām interneta protokola adresēm, ko IPv4 vairs nespēj nodrošināt. Lai atrisinātu izveidojušos IPv4 adrešu trūkuma problēmu, 1994. gada 25. jūlijā Interneta Tehniskā Uzdevumu Grupa (IETF) apstiprināja IPng (angl. IP Next Generation) modeli. 1996. gadā tika izdota RFC sērija, kas definēja Interneta protokola versiju 6 (IPv6), sakot ar RFC 1883. IPv6 ir aprakstīts Interneta Standartu dokumentā RFC 2460, kas publiskots 1998. gada decembrī. Kā IPv4, tā arī IPv6 ir interneta slāņu protokols, kas paredzēts tīkla pakotņu komutāciju apvienošanai un end-to-end (beigas-līdz-beigas) datagrammu pārraides nodrošināšanu pa vairākiem interneta protokolu tīkliem.

IPv4 izmanto 32 bitus interneta protokola adresēm, kas ļauj izveidot tikai 2³² (4,294,967,296) adrešu, bet IPv6 izmanto 128 bitu adreses, kas ļauj izveidot 2¹²⁸ (3,4x10³⁸) adrešu. Tas sniedz daudz vairāk iespēju gan dažnedažādām iekārtām, gan vienkāršiem lietotājiem interneta tīklā. Piemēram, ir lielāka elastība, izveidojot jaunas adreses, kā arī iespējams optimizēt datu plūsmas maršrutēšanu.

IPv6 novērš, pirmkārt, nepieciešamību tulkot tīkla adreses (NAT), kas tika plaši izmantots kā mēģinājums atvieglot IPv4 adrešu izsmelšanas problēmu. IPv6 ir iekļautas daudzas jaunas iespējas, kuras nebija iespējamas IPv4. Vienkāršība jaunu adrešu piešķiršanā, tīkla pārnumurēšanā un maršrutēšanas paziņojumos, kad mainās interneta savienojuma pakalpojumu sniedzēji. Interneta protokola 6 versijā apakštīkla lielums ir standartizēts. IPv6 arhitektūrā ir integrēta tīkla drošība un IPv6 specifikāciju pilnvarojums, kurš atbilst IPsec kā savstarpējās izmantojamības fundamentālā nepieciešamība.

2015. gada 26. decembrī tika lēsts, ka IPv6 atbalsts pieejams aptuveni 10% pasaules datoru.

Adresēšana

IPv6 adresēm ir 128 biti. IPv6 adrešu telpas dizains īsteno atšķirīgāku dizaina filozofiju nekā IPv4, kurā apakštīkls tika izmantots, lai uzlabotu mazās adrešu telpas izmantošanas efektivitāti. IPv6 adreses telpa tiek uzskatīta par pietiekami lielu tuvākajā nākotnē, un vietējā apakštīkla vienmēr izmanto 64 bitus saimnieka adresei kas ir norādīta kā interfeisa jeb lietotāja saskarnes identifikators, kamēr visnozīmīgākie 64 biti tiek izmantoti kā maršrutēšanas prefikss.

Identifikators ir unikāls tikai apakštīklā, kuram ir pievienots resursdators (no angļu val. host). IPv6 ir aprīkots ar automātiskās adrešu noteikšanas mehānismu, lai adrešu automātiskā konfigurācija vienmēr rada unikālus uzdevumus.

Adreses attēlošana

IPv6 adreses 128 biti ir attēloti 8 grupās pa 16 bitiem. Katra grupa ir rakstīta kā četri heksadecimālie cipari un grupas atdala kols (:). Šī attēlojuma piemērs ir 2001: 0db8: 0000: 0000: 0000: ff00: 0042: 8329.

IPv6 adresi ērtibas labad var saīsināt ar īsākiem nosaukumiem piemērojot šādus noteikumus:

• Viena vai vairākas noteicošās nulles no jebkuras heksadecimālo ciparu grupas tiek noņemtas; tas parasti tiek darīts vai nu visiem vai ne visiem no noteicošās nulles. Piemēram, grupa 0042 tiek pārvērsta par 42.
• Nulles secīgās sadaļas tiek aizstātas ar dubultu kolu (: :). Divkāršo kolu var izmantot tikai vienu reizi, jo vairākkārtēja lietošana padarītu adresi nenoteiktu. RFC 5952 iesaka neizmantot divkāršo kolu, lai apzīmētu izņemto atsevišķo nulles sadaļu

Šo noteikumu pielietošanas piemērs:

Sākotnējā adrese: 2001: 0db8: 0000: 0000: 0000: ff00: 0042: 8329

Pēc visu galveno nullu noņemšanas katrā grupā: 2001: db8: 0: 0: 0: ff00: 42: 8329

Pēc secīgu nulles sekciju izlaišanas: 2001: db8 :: ff00: 42: 8329

Atgriezeniskā cilpa 0000: 0000: 0000: 0000: 0000: 0000: 0000: 0001 ir definēta RFC 5156, un to var saīsināt līdz :: 1, izmantojot abus noteikumus.

Tā kā IPv6 adresei var būt vairāk nekā viena pārstāvība, IETF ir izdevis ierosināto standartu, lai tos attēlotu tekstā.