Ichneumon
Ichneumon Ichneumon Fabricius, 1775 | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) |
Virsdzimta | Ichneumonoidea |
Dzimta | Jātnieciņu dzimta (Ichneumonidae) |
Apakšdzimta | Ichneumoninae |
Ģints | Ichneumon |
Sinonīmi | |
Ichneumon Vikikrātuvē |
Ichneumon ir plēvspārņu ģints no tievvēderlapseņu dzimtas. Tā ir parazītisko plēvspārņu ģints, no kuriem vairākas sugas ir polifāgas (daudzu saimnieku parazīti) un dažas oligofāgas (noteiktas saimnieku dzimtas parazīti) vai monofāgas (parazitē uz vienas saimnieku sugas vai vienas ģints robežās).[2] Sugas ir ar diezgan līdzīgu ķermeņa formu un krāsu, kas rada grūtības sugu diagnostikā. Taču ir diezgan labi attīstīts dzimumdimorfisms un krāsojuma atšķirība starp tēviņiem un mātītēm.[3]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielāka daļa no Ichneumon pārstāvjiem ir endoparazitoīdi, kas uzbrūk lielo zvīņspārņu kūniņām. Ja saimnieks (zvīņspārņa kūniņas) tiek parazitēts, tas pārstāj augt, bet parazītiskais Ichneumon kāpurs pretēji - sāk attīstīties, izmantojot saimnieka resursus. Dažas Ichneumon sugas nogalina savus saimniekus (idiobionti). Daži citi Ichneumon (Ichneumon eumerus, Ichneumon caloscelis) uzbrūk saimnieka kāpuriem, ļaujot tiem attīstīties tālāk (koinobionti). Polifāgās sugas parasti ir idiobionti.[2]
Sistemātika un filoģēnija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pamatojoties uz morfoloģiskiem izmeklējumiem un laboratoriskiem saimnieku izvēles eksperimentiem, Hincs un Horstmans (Hinz & Horstmann) iedalījuši ģinti divās grupās. Pirmā grupā ietilpst polifāgi parazitoīdi, kas pārsvarā uzbrūk pūcīšu dzimtas zvīņspārņiem (retāk citiem zvīņspārņiem), kas iekūņojas dobumos augsnē. Otras grupas saimnieki iekūņojas augsnē vai augos; šie Ichneumon pārstāvji ir parasti oligofāgi vai monofāgi un tie parasti uzbrūk taureņiem (Rhopalocera).[2]
Hilperta filoģēnijas hipotēze ad hoc par Ichneumon ģinti bija pamatots uz pieļāvumu, ka šīs divas parazitoīdu grupas izpauž dabisku būtību. Viņš rakstījis, ka divu grupu iespējamā sinamorfija galvenokārt ir ķermeņa forma un, vēl svarīgāk, ūsu garums mātītēm, kas ir īsākas un resnākas ar trulu virsotni pirmās grupas pārstāvjiem un garākas un punktētas otrai grupai. Ūsu īsumu, kas vairāk kombinējas ar tievu un vairāk kompaktu ķermeņa formu, var izskaidrot kā adaptāciju saimnieku meklēšanai, kas iekūņojas augsnē, pie kam garas ūsas traucē un ir lielāks to traumatizācijas risks.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nomina insecta Nearctica.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Andreas Tschopp, Matthias Riedel, Christian Kropf, Wolfgang Nentwig & Seraina Klopfstein. The evolution of host associations in the parasitic wasp genus Ichneumon (Hymenoptera: Ichneumonidae): convergent adaptations to host pupation sites Arhivēts 2017. gada 8. augustā, Wayback Machine vietnē.. Tschopp et al. BMC Evolutionary Biology 2013, 13:74
- ↑ A. Tereshkin. Faunistic review of the genus IchneumonLinnaeus, 1758 in Byelorussia (Hymenoptera, Ichneumonidae, Ichneumoninae). Entomofauna: Zeitschrift für Entomologie. Band 23, Heft 4:37-52. Ansfelden, 15. April 2002. ISSN 0250-4413