Ideālas gāzes likums
Izskats
(Pāradresēts no Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums)
Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums. To var izmantot arī reālām gāzēm zemā spiedienā un augstā temperatūrā, lai noteiktu sakarību starp temperatūru, spiedienu un tilpumu. Tas ir Boila—Mariota, Šarla un Gē-Lisaka likumu apvienojums ar Avogadro likumu.
Pirmais to izteica francūzis Benuā Klapeirons (Benoît Émile Clapeyron) 1834. gadā.[1] 1874. gadā krievs Dmitrijs Mendeļejevs likumā ieviesa universālo gāzu konstanti R, tā aizvietojot lielo daudzumu specifisko gāzu konstanšu.[2][3][4]
Vienādojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ierastais matemātiskais ideālās gāzes likuma pieraksts ir šāds:
kur:
- p — gāzes spiediens (Pa)
- V — gāzes tilpums (m3)
- n — vielas daudzums (mol)
- R — universālā gāzu konstante
- T — gāzes absolūtā temperatūra (K)
Molārā forma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aizvietojot n ar m / M, iegūst šādu vienādojumu, kā arī ieviešot blīvumu ρ = m/V:
kur:
Statistiskā mehānika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Statistiskajā mehānikā ideālās gāzes likumu pieraksta šādi:
- N — koncentrācija
- k — Bolcmaņa konstante
Termodinamiskie procesi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Process | Konstantais lielums |
Zināmā attiecība |
P2 | V2 | T2 |
---|---|---|---|---|---|
Izobārisks process | P2 = P1 | V2 = V1(T2/T1) | T2 = T1(V2/V1) | ||
P2 = P1 | V2 = V1(T2/T1) | T2 = T1(T2/T1) | |||
Izohorisks process | P2 = P1(P2/P1) | V2 = V1 | T2 = T1(P2/P1) | ||
P2 = P1(T2/T1) | V2 = V1 | T2 = T1(T2/T1) | |||
Izotermisks process | P2 = P1(P2/P1) | V2 = V1/(P2/P1) | T2 = T1 | ||
P2 = P1/(V2/V1) | V2 = V1(V2/V1) | T2 = T1 | |||
Izentropisks process (atgriezenisks adiabātisks process) |
P2 = P1(P2/P1) | V2 = V1(P2/P1)(−1/γ) | T2 = T1(P2/P1)(1 − 1/γ) | ||
P2 = P1(V2/V1)−γ | V2 = V1(V2/V1) | T2 = T1(V2/V1)(1 − γ) | |||
P2 = P1(T2/T1)γ/(γ − 1) | V2 = V1(T2/T1)1/(1 − γ) | T2 = T1(T2/T1) | |||
Politropisks process |
P2 = P1(P2/P1) | V2 = V1(P2/P1)(-1/n) | T2 = T1(P2/P1)(1 - 1/n) | ||
P2 = P1(V2/V1)−n | V2 = V1(V2/V1) | T2 = T1(V2/V1)(1−n) | |||
P2 = P1(T2/T1)n/(n − 1) | V2 = V1(T2/T1)1/(1 − n) | T2 = T1(T2/T1) |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Clapeyron, E. (1834). "Mémoire sur la puissance motrice de la chaleur". Journal de l'École Polytechnique XIV: 153–90. (franciski) Facsimile at the Bibliothèque nationale de France (pp. 153–90).
- ↑ Mendeleev, D. I. (1874). "О сжимаемости газов (On the compressibility of gases)". Russian Journal of Chemical Society and the Physical Society 6: 309–352. (krieviski) (From the Laboratory of the University of St. Petersburg).
- ↑ Mendeleev, D. I. (1875). Об упругости газов (On the elasticity of gases). (krieviski) Facsimile at the Bibliothèque nationale de France
- ↑ Mendeleef D. (1877). "Researches on Mariotte's Law". Nature 15 (388): 498–500. doi: 10.1038/015498a0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |