Masa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par matērijas daudzumu. Par citām jēdziena Masa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās)

Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce). Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība ir kilograms (kg). Masa ir viens no būtiskākajiem fizikas pētījumu priekšmetiem.

Masas mērvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SI sistēmas masas pamatmērvienība ir kilograms. Masu mēra arī citās atvasinātās mērvienībās — gramos, miligramos, mikrogramos un tā tālāk. SI mērvienībām līdztekus lietojamās mērvienības ir tonna, centners, karāts un atommasas vienība.

Valstīs, kurās iedzīvotāji runā angļu valodā, biežāk izmanto tādas masas mērvienības, kā mārciņa, kvarters, unce, drahma, grans un citas.

Latvijā līdz 19. gadsimta vidum izmantotās masas mērvienības tirdzniecībā bija šādas: lasts, birkavs, pods, mārciņa, unce, lote un kventiņš. Aptiekās izmantoja mārciņas, unces, drahmas, skrupuli un granus.

Masas noteikšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Masu visbiežāk mēra ar svariem

Ķermeņa masu tiešā veidā var noteikt, izmantojot svarus. Var izmantot arī atsvaru svarus, kur apskatāmā ķermeņa masa tiek salīdzināta ar atsvaru masu, kura jau ir zināma.

Ķermeņa masu var noteikt arī netieši: ja ir zināms ķermeņa tilpums un ķermeņa materiāla blīvums, tad tā masu var aprēķināt, sareizinot tilpumu ar blīvumu.

,

kur

Ja ķermeņu tilpumi ir vienādi, tad lielāka masa ir ķermenim, kuram ir lielāks blīvums.

Masa Ņūtona likumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Ņūtona likumiem, masa ir inerces un gravitējošās darbības mērs.

Otrais Ņūtona likums nosaka, ka paātrinājums ir proporcionāls pieliktajam spēkam un apgriezti proporcionāls ķermeņa masai :

.

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums nosaka, ka starp visiem ķermeņiem darbojas pievilkšānās spēks , kas ir proporcionāls ķermeņu masām un un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam:

, kur ir gravitācijas konstante. [1]

Inertās un gravitējošās masas ekvivalence[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gravitējošās darbības mērs jeb gravitējošā masa un inerces mērs jeb inertā masa ir vienādi:

.

Masa un svars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikdienā ar terminiem "masa" un "svars" saprot vienu un to pašu, bet zinātnē tie ir divi atšķirīgi jēdzieni. Atšķirībā no masas svars ir spēks, ar kādu ķermenis gravitācijas ietekmē darbojas uz citiem ķermeņiem, piemēram, uz svariem. Ķermeņa svaru aprēķina, masu sareizinot ar brīvās krišanas paātrinājumu . Uz Zemes brīvās krišanas paātrinājums ir aptuveni 9,8 m/s², citiem debess ķermeņiem tas ir savādāks.

Masas un enerģijas ekvivalence[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Speciālajā relativitātes teorijā, kuru 1905. gadā izveidoja Alberts Einšteins, masa ir saistīta ar enerģiju. Modernā fizika uzskata, ka masu ir iespējams pārvērst enerģijā, un otrādi — enerģiju var pārvērst masā. Pēc Einšteina formulas E = mc2, masa ir vienāda ar enerģijas daudzumu uz gaismas ātruma kvadrātu:

Klasiskajā fizikā masa un enerģija tiek uzskatītas par atšķirīgiem fizikālajiem lielumiem.

Relativitātes teorijā ķermeņa masa ir atkarīga no ķermeņa pārvietošanās ātruma. Šis aspekts tiek ņemts vērā, ja ātrums ir salīdzinoši tuvs gaismas ātrumam. Jo lielāks ātrums, jo lielāka kļūst ķermeņa masa.

,

kur m0 — ķermeņa masa miera stāvoklī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 32. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]