Iecavas slaktiņš
Iecavas slaktiņš bija apšaude Iecavas pagastā 1997. gada 20. septembrī, kuras rezultātā gāja bojā 7 cilvēki un viens tika ievainots. Šāvējs — Jurijs Čubarovs — pēc notikuma izdarīja pašnāvību.
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jurijs Čubarovs iegādājās "Mūrniekus" 1970. gadu beigās vai 1980. gadu sākumā un vēlējās pārcelties uz turieni dzīvot.[1][2] Pēc tam, kad Latvijas Republika atguva neatkarību, Koškinu ģimene atguva zemi ap šo ēku, tādēļ starp Čubarovu un Koškinu ģimeni izcēlās strīdi. 1997. gada aprīlī "Mūrnieku" ēka nodega. Policija par ugunsnelaimes iemeslu atzina pārkurinātu krāsni un bojājumus dūmvadā,[3] taču Čubarovs notikušajā vainoja Koškinus. Viņš pārcēlās uz dzīvi nelielā vagoniņā, kas atradās pie "Mūrniekiem".[1]
Čubarovam piederēja četri šaujamieroči, taču licence to glabāšanai izbeidzās 21. jūlijā. 1. augustā tika izsūtīta pavēste par ierašanos policijā, uz ko viņš nereaģēja. 18. septembrī notika reids, kura laikā policija ieradusies arī Čubarova dzīvesvietā, taču viņš nav bijis mājās.[3]
Apšaude[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apšaude notika 1997. gada 20. septembrī Iecavas pagastā, aptuveni 10 km no Iecavas. Kartupeļu laukā pie "Mūrnieku" mājām 11 cilvēki vāca kartupeļus. Ap pulksten 11 Jurijs Čubarovs ar savu "Lada Ņiva" piebrauca pie īpašuma. Pēc tam, kad talcinieki paēda pusdienas, ap pulksten 14 Čubarovs no pagalma aizbrauca līdz kombainam un, bruņojies ar vismaz diviem šaujamieročiem, atklāja uguni uz talciniekiem.[3] Septiņi cilvēki tika nogalināti, bet viens — Guntars Grīva — tika ievainots plaušās un plecā un ievietots Bauskas slimnīcas, kur viņam tika veikta operācija.[1][2] Pārējie trīs kartupeļu talkas dalībnieki izglābās.[1]
Pēc notikušā aptuveni 200 policijas darbinieki un zemessargi uzsāka pie "Mūrniekiem" esošā meža pārmeklēšanu. Kopumā slepkavas meklēšanā tika iesaistīti aptuveni 500 cilvēki. Tas bija plašākais šāda veida pasākums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.[1] Jurija Čubarova līķis tika atrasts nākamajā dienā ap pulksten 17 vakarā, aptuveni 2 km no "Mūrnieku" mājām. Viņš bija iegājis mežā un ielīdis zvēru izraktā un ar nātrēm aizaugušā alā ar kājām pa priekšu. Viņš bija paņēmis līdzi divus šaujamieročus, no kuriem viens tika izmantots apšaudē. Pie līķa sēdēja viens no Čubarova suņiem.[1]
25. septembris Iecavā bija sēru diena.[3] Visi bojā gājušie, tai skaitā Čubarovs, tika apglabāti 26. septembrī.[4]
Upuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Artūrs Koškins (1978)
- Jānis Koškins (1952)
- Aleksandrs Minogins (1943)
- Vladimirs Možeiko (1971)
- Inta Skrastīte (1961)
- Kārlis Skrastītis (1945)
- Poļina Skrastīte (1941)
Ievainots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Guntars Grīva (1969)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Edgars Galzons. «Iecavas slaktiņā vainoto atrod beigtu». Diena, 1997. gada 22. septembrī. Skatīts: 2012. gada 26. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 Edgars Galzons. «Policija meklē vēl vienu slepkavības ieroci». Diena, 1997. gada 23. septembrī. Skatīts: 2012. gada 26. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Edgars Galzons. «Pēc traģēdijas Iecavā izsludinātas sēras». Diena, 1997. gada 24. septembrī. Skatīts: 2012. gada 26. jūlijā.
- ↑ «Apglabā traģēdijā bojāgājušos». Diena. 1997. gada 26. septembrī. Skatīts: 2012. gada 26. jūlijā.