Iecavas pagasts
| Iecavas pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Bauskas novads | |||||
| Centrs: | Iecava | |||||
| Kopējā platība:[1] | 298,2 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 292,5 km2 | |||||
| • Ūdens: | 5,7 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 929 | |||||
| Blīvums (2024): | 10,0 iedz./km2 | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Iecavas pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Iecavas pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tās ziemeļos. Pagasts no visām pusēm iekļauj Iecavas pilsētu. Robežojas ar sava novada Codes, Dāviņu, Mežotnes, Stelpes un Vecumnieku pagastiem, Jelgavas novada Salgales pagastu, Ķekavas novada Baldones pagastu un Olaines novada Olaines pagastu. No 2003. līdz 2021. gadam tā teritorijā atradās Iecavas novads.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Iecavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Brantu jeb Inkstrumu muiža (Gut Ixtrumünde, Zālīte), Dzimtmisas muiža (Gut Mißhof, Dzimtmisa), Gaiļu muiža (Gut Gailen), Granteles muiža (Gut Granteln), Grīnvaldes muiža (Gut Grünwald), Lielpidriķu muiža (Gut Groß-Friedrichshof), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau, Iecava), Podu muiža (Gut Ixtrum).
1935. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavas pilsētciematam no Zālītes ciema pievienoja kolhoza «Iecava» teritoriju, 1966. gadā — padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju, 1971. gadā — daļu padomju saimniecības «Progress» teritoriju. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas.[4] 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. Iecavas pagastu 2003. gadā reorganizēja par novadu, 2021. gadā atkal par pagastu, atdalot Iecavas pilsētu no Iecavas pagasta.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas: Audrupi, Dimzukalns, Dzelzāmurs, Dzimtmisa, Iecavas stacija, Pleči, Raņķi, Rosme, Vanči, Zālīte, Ziemeļi, Zorģi.
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
- Roberts Krimbergs (1874-1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
- Verners Tepfers (1893-1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
- Jānis Tepfers (1898-1994), diplomāts
- Herberts Tepfers (1892-1966), Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
- Esmeralda Ermale (1956), aktrise
- Edvarts Virza, rakstnieks
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
