Iesirmais grīslis

Vikipēdijas lapa
Iesirmais grīslis
Carex cinerea (Pollich)
Iesirmais grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaIesirmais grīslis (Carex cinerea)
Sinonīmi
Carex canescens L.
Iesirmais grīslis Vikikrātuvē

Iesirmais grīslis (latīņu: Carex cinerea) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama ziemeļu apvidos. Latvijā bieži sastopama visā valsts teritorijā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iesirmais grīslis ir daudzgadīgs, 20-50 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai, jo auga vīrišķie ziedi ir vārpiņu apakšdaļā.

Auga cers ir diezgan blīvs. Stublājs ir trīsšķautņains. Lapas ir gandrīz stublāja garumā vai īsākas, zaļganpelēkas, šauri lineāras, 0,2-0,3 cm platas, un to mala raupja. Ziedkopu veido 3-7 vārpiņas, kas cita no citas diezgan attālu. Seglapas ir sīkas, olveida. Vārpiņas ir 0,5-0,8 cm garas, iegarenas, šauras. Augļa pūslīša segplēksne ir bāla, ar zaļu šķautni un smailu galu, īsāka nekā pūslītis. Pūslītis ir zaļganbrūns, dzīslojums neskaidrs, knābītis īss, konisks, bez šķēluma. Zied maijā un jūnija sākumā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «iesirmais grīslis - Carex cinerea Pollich - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-06.