Igaunijas Olimpiskā komiteja

Igaunijas Olimpiskā komiteja
	Igaunijas Olimpiskās komitejas emblēma
Abreviatūra	EOK
Izveidots	1923. gada 8. decembris (atzīta 1924. gadā; atjaunota 1991. gada 18. septembrī)
Tips	Nacionālā Olimpiskā komiteja
Galvenā mītne	Tallina, Igaunija
Prezidents	Kersti Kaljulaida
Ģenerālsekretārs	Sīms Sukless
Tīmekļa vietne	www.eok.ee

Igaunijas Olimpiskā komiteja (igauņu: Eesti Olümpiakomitee; abreviatūra: EOK) ir atbildīgs par Igaunijas pārstāvniecību Olimpiskajās spēlēs. Komitejas galvenā mītne atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Igaunijas izmantotais SOK kods ir EST.

Vēsture

Igaunijas Sporta federācija (igauņu: Eesti Spordi Liit) nolēma izveidot Igaunijas Olimpisko komiteju pirmajā Igaunijas sporta kongresā (igauņu: Eesti I Spordikongress) 1919. gada 30. novembrī, bet to oficiāli dibināja 1923. gada 8. decembrī. Par pirmo komitejas priekšsēdētāju 1924. gada 5. maijā tika ievēlēts Kārlis Frīdrihs Akels. Neatkarīga Igaunijas komanda piedalījās olimpiskajās spēlēs no 1920. līdz 1936. gadam. Pēc tam, kad 1940. gadā Igaunijā iebruka Padomju Savienība, Igaunijas sportisti Olimpiskajās spēlēs startēja Padomju Savienības komandas sastāvā. Igaunijas sportisti Padomju Savienības komandas sastāvā startēja līdz 1988. gada Seulas vasaras olimpiskajām spēlēm.

Nacionālā Olimpiskā komiteja tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad Igaunijas Olimpiskā sporta konferencē pieņēma šādu lēmumu: "atsākt 1923. gadā dibinātās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbību". Nepārtrauktības jēdziens kļuva par atjaunotās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbības pamatu, jo, kaut arī tā nevarēja de facto rīkoties 50 gadus, tā nekad savu darbību de iure nepārtrauca. Tajā pašā dienā tika ievēlēti pirmie atjaunotā Olimpiskās komitejas locekļi — Arnolds Grīns un Atko Viru. 1991. gada 20. augustā tika pasludināta Igaunijas Republikas neatkarība un ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpilddirekcijas lēmumu valdes sēdē Berlīnē 1991. gada 18. septembrī tā tika atkārtoti atzīta.^[1]

1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskās spēles kopš 1936. gada bija pirmā, kad Igaunija atkal olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Līdz šim Igaunija ir startējusi 12 vasaras olimpiskajās spēlēs (1920 — 1936 un no 1992. gada) un 10 ziemas olimpiskajās spēlēs (1928, 1936 un no 1992. gada).

Struktūra

Igaunijas Olimpiskajā komitejā šobrīd ir 122 biedri, tai skaitā:

69 nacionālās sporta federācijas;
18 nacionālās sporta asociācijas;
19 reģionālās sporta asociācijas;
16 individuālie biedri.

Izpildkomitejas sastāvs

Pašreizējo Olimpiskās komitejas valdi veido:^[2]

Prezidente: Kersti Kaljulaida;
Viceprezidenti: Gerds Kanters, Tīts Peks;
Ģenerālsekretārs: Sīms Sukless;
Locekļi: Mihels Mardna, Tenu Teniste, Marti Hēls, Erki Nols, Raivo Rands, Asars Jēpera, Kristjans Kolls, Natalja Inno, Anne Rei, Marts Tarmaks, Kristjans Ports, Martins Tomsons, Leho Haldna, Mihails Kelvarts, Allars Raja.

Olimpiskās komitejas prezidenu uzskaitījums

Priekšsēdētāji

Prezidents	Termiņš
Karls Frīdrihs Akels	1924 — 1931
Johans Laidoners	1931 — 1940

Prezidenti

Prezidents	Termiņš
Arnolds Grēns	1989 — 1997
Tīts Nūdi	1997 — 2001
Marts Sīmanns	2001 — 2012
Neinars Seli	2012 — 2016
Urmass Sorumā	2016 — 2024
Kersti Kaljulaida	2024 — pašlaik

Biedru federācijas

Igaunijas nacionālās federācijas ir organizācijas, kas koordinē visus viņu individuālo sporta veidu aspektus. Viņi ir atbildīgi par apmācību, sacensībām un sava sporta veida attīstību. Pašlaik Igaunijā darbojas 29 olimpiskās vasaras un 6 ziemas sporta federācijas, kā arī vairākas citu sporta veidu federācijas.^[3]

Olimpisko sporta veidu federācijas

Nacionālā federācija	Sporta veids (-i)	Vasara/Ziema
Igaunijas Airēšanas asociācija	Airēšana	Vasara
Igaunijas Badmintona asociācija	Badmintons	Vasara
Igaunijas Basketbola asociācija	Basketbols	Vasara
Igaunijas Biatlona federācija	Biatlons	Ziema
Igaunijas Bobsleja un Skeletona asociācija	Bobslejs, Skeletons	Ziema
Igaunijas Boksa asociācija	Bokss	Vasara
Igaunijas Cīņas sporta federācija	Cīņas sports	Vasara
Igaunijas Džudo asociācija	Džudo	Vasara
Igaunijas Futbola asociācija	Futbols	Vasara
Igaunijas Galda tenisa asociācija	Galda teniss	Vasara
Igaunijas Golfa asociācija	Golfs	Vasara
Igaunijas Handbola asociācija	Handbols	Vasara
Igaunijas Hokeja asociācija	Hokejs	Ziema
Igaunijas Jāšanas federācija	Jāšanas sports	Vasara
Igaunijas Kanoe federācija	Kanoe airēšana	Vasara
Igaunijas Karatē federācija	Karatē	Vasara
Igaunijas Kērlinga asociācija	Kērlings	Ziema
Igaunijas Klinšu kāpšanas asociācija	Klinšu kāpšana	Vasara
Igaunijas Loka šaušanas federācija	Loka šaušana	Vasara
Igaunijas Modernās pieccīņas asociācija	Modernā pieccīņa	Vasara
Igaunijas Paukošanas asociācija	Paukošana	Vasara
Igaunijas Peldēšanas federācija	Peldēšana	Vasara
Igaunijas Regbija savienība	Regbijs	Vasara
Igaunijas Riteņbraucēju savienība	Riteņbraukšana	Vasara
Igaunijas Skeitborda asociācija	Skeitbordings	Vasara
Igaunijas Slēpošanas asociācija	Slēpošana	Ziema
Igaunijas Slidošanas savienība	Slidošana	Ziema
Igaunijas Svarcelšanas federācija	Svarcelšana	Vasara
Igaunijas Šaušanas sporta federācija	Šaušanas sports	Vasara
Igaunijas Tekvondo federācija	Tekvondo	Vasara
Igaunijas Tenisa asociācija	Teniss	Vasara
Igaunijas Triatlona asociācija	Triatlons	Vasara
Igaunijas Vieglatlētikas federācija	Vieglatlētika	Vasara
Igaunijas Vingrošanas federācija	Vingrošana	Vasara
Igaunijas Volejbola federācija	Volejbols	Vasara

Skatīt arī

Igaunija olimpiskajās spēlēs

Atsauces

↑ Aado Slutsk. Albertville ja nüüd Barcelona (Estonian). Tallinn : Eesti Olümpiainfo, 1992. 11–12. lpp.
↑ Executive Board
↑ National Sport Federations

Ārējās saites

Oficiālā mājaslapa
Igaunijas profils SOK mājas lapā

[1] Aado Slutsk. Albertville ja nüüd Barcelona (Estonian). Tallinn : Eesti Olümpiainfo, 1992. 11–12. lpp.

[2] Executive Board

[3] National Sport Federations

[1]

[2]

[3]