Igauņu alfabēts

Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā. Tā pamatā ir latīņu alfabēts ar vācu valodas ietekmi. No vācu valodas pārņemti burti ar divpunktu diakritisko zīmi (umlauts) — Ä, Ö, Ü, kuri apzīmē skaņas [æ], [ø] un [y]. Atšķirībā no vācu valodas, tie tiek pilnībā uzskatīti par atsevišķiem burtiem. Alfabētā tie atrodas beigās un atbilstoši vārdi ar šiem sākumburtiem alfabētiskā secībā atrodas saraksta beigās. Valodnieks Johanes Āviks ieteica Ü nomainīt ar Y pēc somu valodas parauga, taču izmaiņas nepieņēma, paturot vienotu diakritisko zīmju sistēmu. Atšķirīgāks ir burts ar diakritisko zīmi tildi — Õ, kas sastopams arī lībiešu, veru un votu valodā. Šo burtu alfabētam 19. gadsimtā pievienoja Oto Vilhelms Mazings. Tāpat kā latviešu valodā, igauņu rakstībā ir arī burti Š un Ž, kuri sastopami tikai svešvārdos. Gotu rakstības laikos V vietā tika lietots W.

Pilns igauņu valodas alfabēts sastāv no 32 burtiem:

A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, Š, Z, Ž, T, U, V, W, Õ, Ä, Ö, Ü, X, Y

Slīprakstā apzīmēti tā sauktie "svešie burti", kas apzīmē aizgūtas skaņas igauņu valodā. F, Š, Z un Ž sastopami tikai svešvārdos un personvārdos. C, Q, W, X un Y nav igauņu valodas vārdu rakstībā, taču tiek izmantoti, lai pierakstītu cittautu īpašvārdus.

Dažkārt igauņu valodas alfabēts tiek pierakstīts bez "svešajiem burtiem", tad tas sastāv no 23 burtiem.:

A, B, D, E, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, R, S, T, U, V, Õ, Ä, Ö, Ü

Burtu izruna

A	[ɑː]	B	[b̥eː]	C	[tseː]	D	[d̥eː]	E	[eː]	F	[eff]
G	[ɡ̊eː]	H	[hɑː] vai [hɑʃ]	I	[iː]	J	[jotʲː]	K	[kɑː]	L	[ell]
M	[emm]	N	[enn]	O	[oː]	P	[peː]	Q	[kuː]	R	[err] vai [ærr]
S	[ess]	Š	[ʃɑː]	Z	[zeː] vai [zetː]	Ž	[ʒeː]	T	[teː]	U	[uː]
V	[veː]	W	[kɑksisve:]	Õ	[ɤː]	Ä	[æː]	Ö	[øː]	Ü	[yː]
X	[iks]	Y	[igrek] vai [ypsilon]