Ignatāne pret Latviju

Ignatāne pret Latviju (sūdzība Nr. 884/1999) ir lieta, kuru 2001. gadā izlēma ANO Cilvēktiesību komiteja, konstatējot SPPPT 25. panta savienojumā ar 2. pantu pārkāpumu.

Lietas apstākļi, procesa gaita

Аntoņinai Ignatānei bija latviešu valodas prasmes augstākā līmeņa apliecība. 1997. viņa bija iekļauta "Līdztiesības" kandidātu sarakstā pašvaldību vēlēšanās. 1997. gada 5. februārī Valsts Valodas centrs rīkoja Ignatānes valsts valodas prasmes pārbaudi, un uz VVC atzinuma pamata 11. februārī Ignatāne tika izslēgta no kandidātu saraksta.

Pēc neveiksmīgas vēršanās Latvijas tiesās Ignatāne iesniedza sūdzību ANO Cilvēktiesību komitejā. Viņu pārstāvēja Tatjana Ždanoka.

Komitejas viedoklis

Komiteja izteica savu viedokli 2001. gada 25. jūlijā, 7.4. punktā norādot, kā

šajā lietā viena inspektora lēmums, kas tika pieņemts dažas dienas pirms vēlēšanām un kas bija pretējs dažus gadus iepriekš latviešu valodas speciālistu padomes uz nenoteiktu laiku izsniegtajam valodas zināšanu sertifikātam, Vēlēšanu komisijai bija pietiekams, lai svītrotu autori no kandidātu saraksta pašvaldību vēlēšanām. Komiteja atzīmē, ka Dalībvalsts neapstrīd sertifikāta derīgumu, tā kā tas attiecas tikai uz sūdzības autores profesionālo stāvokli, bet argumentē, pamatojoties uz inspektora veiktās pārbaudes rezultātiem attiecībā uz sūdzības autores tiesībām būt par deputātu kandidātu. Komiteja tāpat atzīmē, ka Dalībvalsts nav apstrīdējusi padomnieka argumentu par to, ka Latvijas likumi neparedz nekādas īpašas valodas zināšanu pakāpes, lai kļūtu par deputātu kandidātu, bet gan piemēro prasības un sertifikātus, ko izmanto citiem gadījumiem. Pārbaudes rezultātā sūdzības autorei tika liegts īstenot viņas tiesības piedalīties sabiedrības dzīvē saskaņā ar Pakta 25.pantu. Komiteja atzīmē, ka pirmā pārbaude 1993.gadā notika saskaņā ar formālajām prasībām un to veica pieci eksperti, kamēr pārbaude 1997.gadā notika ad hoc stilā un to veica viena persona. Sūdzības autores kandidatūras anulēšana pārbaudes, kura nebija balstīta uz objektīviem kritērijiem un attiecībā uz kuru Dalībvalsts nav pierādījusi, ka tā notika saskaņā ar noteikto procedūru, rezultātā nav savienojama ar Dalībvalsts pienākumiem, kas izriet no Pakta 25.panta

Sekas

2001. gada 6. novembrī Ministru kabinets noteica, ka turpmāk varētu pārbaudīt tikai kandidātu valsts valodas prasmes apliecību patiesumu, nevis prasmes atbilstību apliecībā norādītajam līmenim. Vēlāk, pēc līdzīgas lietas "Podkolzina pret Latviju" Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī NATO ģenerālsekretāra un ASV valdības paziņojumiem, tika atcelta arī pati prasība deputātu kandidātiem pierādīt augstāko valsts valodas prasmes līmeni.

Ārējās saites

• ANO CTK viedoklis