Ilirs Meta

Ilirs Meta; Ilir Meta
	Ilirs Meta 2014. gadā
	Albānijas prezidents
	Amatā; 2017. gada 24. jūlijā — 2022. gada 24. jūlijā
Premjerministrs	Edi Rama
Priekštecis	Bujars Nišani
Pēctecis	Bajrams Begajs
	Albānijas premjerministrs
	Amatā; 1999. gada 29. oktobrī — 2002. gada 29. janvārī
Prezidents	Redžeps Meidani
Priekštecis	Pandeli Majko
Pēctecis	Pandeli Majko
	Parlamenta spīkers
	Amatā; 2013. gada 10. septembrī — 2017. gada 24. jūlijā
Priekštecis	Jozefīna Topalli
Pēctecis	Valentīna Leskaja
	Ārlietu ministrs
	Amatā; 2009. gada 17. septembrī — 2010. gada 17. septembrī
Premjerministrs	Sali Beriša
Priekštecis	Lulzims Baša
Pēctecis	Edmonds Hadžinato
	Amatā; 2002. gada 31. jūlijā — 2003. gada 18. jūlijā
Premjerministrs	Fatoss Nano
Priekštecis	Arta Dade
Pēctecis	Luans Hajdaraga
Dzimšanas dati	1969. gada 24. martā (55 gadi); Korovode, Albānija
Politiskā partija	Neatkarīgs (2017—); Sociālistiskā partija (1990—2004); Sociālistu integrācijas kustība; (2004—2017)
Dzīvesbiedrs(-e)	Monika Krimadi
Paraksts

Ilirs Meta (albāņu: Ilir Meta; dzimis 1969. gada 24. martā) ir Albānijas politiķis, no 2017 līdz 2022. gadam bijis Albānijas prezidents.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studēja Tirānas universitātes ekonomikas fakultātē, politikā iesaistījās 1990. gadā pēc komunistiskā režīma krišanas, kad iesaistījies studentu protestos pret režīmu. No 1992. gada viņu ievēlēja visos parlamenta sasaukumos. 1999. gada 29. oktobrī Meta kļuva par Albānijas premjerministru. Pēc 2001. gada parlamenta vēlēšanām sākotnēji savu amatu saglabāja, tomēr 2002. gada 29. janvārī to pameta, pamatojot to ar iekšējām nesaskaņām starp viņu un Sociālistiskās partijas līderi Fatosu Nano. 2004. gadā Meta pameta Sociālistisko partiju un dibināja savu partiju, Sociālistu integrācijas kustību.

2017. gada 28. aprīlī Metu ievēlēja par Albānijas prezidentu, ceturtajā kārtā par viņu nobalsoja 87 no 140 parlamenta locekļiem. 2021. gada 9. jūnijā Albānijas parlaments pret viņu oficiāli ierosināja impīčmentu. Albānijas Konstitucionālā tiesa 2022. gada 16. februārī atcēla impīčmentu un nolēma, ka viņam izvirzītās apsūdzības nepārkāpj konstitūciju.^[1] Līdz ar to viņš saglabāja prezidenta amatu līdz pilnvaru termiņa beigām 2022. gada 24. jūlijā.