Ilma Austriņa
| Ilma Austriņa | |
|---|---|
| Dzimusi |
1940. gada 25. maijā Bārtas pagasts, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Nozares | tekstilmāksla |
| Mācījusies | Latvijas Mākslas akadēmijā |
| Skolotāji | Rūdolfs Heimrāts |
| Ģimenes locekļi | Dace Austriņa (meita) |
Ilma Austriņa (dzimusi 1940. gada 25. maijā Bārtas pagastā) ir latviešu tekstilmāksliniece. Ilma Austriņa ir viena no retajām māksliniecēm, kura joprojām auž gobelēnus.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1940. gada 25. maijā Bārtas pagastā. Skolas gaitas sākusi Sikšņu pamatskolā.[1] Absolvējusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu (1961) un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā (1967) ar diplomdarbu Dekoratīvi audumi interjerā (apdrukāts lins). Bijusi māksliniece zīda ražošanas apvienībā Rīgas audums (1965–1975), Lietišķās mākslas nodaļas vadītāja Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (1975–1982). Izstādēs piedalās kopš 1965. gada, darbi eksponēti Kanādā, Vācijā, Polijā, Japānā, Bulgārijā, Dānijā, Zviedrijā. Bijušas personālizstādes Valmierā, Stučkā (tag. Aizkrauklē), Daugavpilī (1980, kopā ar Ainu Muzi), Rīgā (1980), Rēzeknē, Ventspilī (1981), Jaunkalsnavā (2016, kopā ar Daci Austriņu), Madonā (kopā ar D. Austriņu).[2][1] Kopš 1975. gada ir Mākslinieku savienības biedre.[3][4]
Pašlaik dzīvo Kalsnavas pagastā. Viņas meita Dace Austriņa ir modes māksliniece.[1]
Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Strādā galvenokārt gobelēna tehnikā, taču izmanto arī citas tehnikas. Piemēram, lai iegūtu naksnīgās pilsētas atspulgu efektu tumšajā ūdenī, virs austā fona uzšuj sarullētas daudzkrāsainu papīru caurulītes, kas atgādina zīmuļus.[5] Dekoratīvo sienas segu pamatmotīvi saistīti ar dabas norisēm (Pāri druvām, 1974; Pavasaris dārzā, 1975; Pirmās vagas. Sējējs nāk. Zelmenis, 1977; Kalnu vasara, 1983; Būs jaunas druvas, Mūsu lauki, abi 1987, Pavasaris, 2017).[6] Ilma Austriņa audusi gobelēnus Rundāles pils reprezentācijas telpām 18.gs. stilā (1980–1986), interjera noformēšanai sabiedriskajās iestādēs Latvijā, Maskavā, Krimā.
Ilmas Austriņas gobelēni atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības, Maskavā un privātajās kolekcijās.[3][4]
Ārējā saite[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Danute Vēze. «Ilma Austriņa un Dace Austriņa. „Gobelēns un mode”». www.madonasmuzejs.lv (latviešu), 2018-12-12. Skatīts: 2019-01-15.
- ↑ Kalsnavas pagasta svētki 2016, Kalsnavas pagasta pārvalde
- ↑ 3,0 3,1 Ilma Austriņa, LRSP mājas lapa, makslinieki.lv
- ↑ 4,0 4,1 Dace Lamberga. Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums (Latvian). Riga : Latvijas enciklopēdija, 1995. 37. lpp. ISBN 5-89960-057-8.
- ↑ Māra Branča skatījums, Laikraksts “Latvietis” 352
- ↑ Māra Branča skatījums, Laikraksts “Latvietis” Nr. 449, 2017. g. 3. martā