Bārtas pagasts
| Bārtas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Bārta |
| Kopējā platība:[1] | 115,6 km2 |
| • Sauszeme: | 112,3 km2 |
| • Ūdens: | 3,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2026):[2] | 514 |
| Blīvums (2026): | 4,6 iedz./km2 |
 Bārtas pagasts Vikikrātuvē | |
Bārtas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Bārtas un Vārtājas starpupē. Robežojas ar sava novada Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Reljefa formas
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot | labot pirmkodu]Bārta, Elkupīte, Gravas upe, Kārklupe, Ķīburu strauts, Melnupe, Nullenes grāvis, Olupe, Poļu grāvis, Puļķupe, Pūšļupe, Vilkupe, Vārtāja, Zvirgzdupe.
Ūdenstilpes
[labot | labot pirmkodu]Purvi
[labot | labot pirmkodu]Brienamais purvs, Bunšu purvs, Matīsa purvs, Ošu purvs, Paltu purvs
Dabas aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]Bārtas pagastā atrodas daļa no dabas lieguma Brienamais purvs.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Bārtas pagasta teritorija veidojusies no Bārtas (Oberbartau) un Krūtes (Kruhten) muižu, Kalna un Spāres (Spahrenhof) pusmuižu un Krūtes mācītājmuižas pagastiem. 1935. gadā Bārtas pagasta platība bija 113,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bārtas un Ķiburu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Bārtas ciemam pievienoja likvidēto Ķiburu ciemu, 1962. gadā - likvidēto Dunikas ciemu. 1968. gadā Bārtas ciema kolhoza "Nākotne" teritoriju pievienoja Sikšņu ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Bārtas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Grobiņas novads tika iekļauts jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]- Bārtas senkapi
- Mežu senkapi (Sila kapi)
- Franču kapi - viduslaiku kapsēta
- Krogzemju viduslaiku kapsēta
- Krūtes baznīca (tās altāris un kancele ir mākslas pieminekļi)
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Bārta (pagasta centrs), Krūte, Ķīburi, Plosti, Sūnuciems.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Jānis Birznieks (1895—1955) — zemkopības ministrs 1935—1940.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
