Indieši
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ~1,250,000,000 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
Citas valstis ~22,650,000 | |
| Valodas | |
| hindustāņu • angļu • citas Indijas valodas | |
| Reliģijas | |
| hinduisms • islāms • kristietība • sikhisms • budisms • džainisms • jūdaisms | |
Indieši (Indians) ir Indijas pamatiedzīvotāji, kas veido 17,3% pasaules iedzīvotāju skaita. Indieši sastāv no vairākām etnogrāfiski un valodnieciski atšķirīgām grupām. Indieši seko kastu sistēmai.
Indiešu migrācija un diaspora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Migrācija un emigrācija ir bijusi Indijas subkontinentā tūkstošiem gadu, tās ir novedušas pie etnisko grupu izveides, kuru izcelsme ir saistīta ar Indiju. Viens no ievērojamākajiem piemēriem ir romu tauta, kuras lielākā daļa pārstāvju, kā tiek uzskatīts, ir cēlušies no Radžastānas. Tomēr viņu spēcīgā vēsturiskā klātbūtne Eiropā, viņu etniskā un valodnieciskā atšķirība no Indijas subkontinenta, kā arī asimilācija ar slāvu un citām Eiropas tautām ir novedusi pie tā, ka vēsturnieki viņus uzskata par atsevišķu etnisko grupu, nevis par daļu no grupām, kuras klasificē kā indieši.
Tomēr gan mūsdienās, gan vēsturiski Indijas diaspora un plašākā nozīmē arī Dienvidāzijas diaspora tiek definēta kā personas, kuru ģimenes vai viņi paši migrēja uz citām pasaules daļām britu koloniālās varas laikā vai pēc tās.
Indijas konstitūcijas 9. pants aizliedz Indijas pilsoņiem vienlaikus iegūt citas valsts pilsonību. Kā alternatīvu Indijas valdība ir izveidojusi statusu “Ārvalstu Indijas pilsonība” (OCI), kas piešķir bijušajiem Indijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem pastāvīgā iedzīvotāja statusu valstī. Daudzi Indijas diasporas locekļi nav OCI turētāji, un uz 2022. gadu tikai 4 miljoni cilvēku bija OCI statusā. Tā rezultātā Indijas valdības publicētā Indijas diasporas statistika var neatbilst attiecīgās mītnes valsts publicētajiem datiem vai arī var rasties neatbilstības attiecībā uz to, cik daudz Indijas diasporas locekļu dzīvo konkrētā valstī vai teritorijā.
Indiešu migrācija uz Eiropu aizsākās galvenokārt Lielbritānijas koloniālās varas laikā. 19. gadsimtā tūkstošiem indiešu tika pārvietoti kā darba spēks uz dažādām britu kolonijām, tostarp uz Lielbritāniju. Pēc Otrā pasaules kara, Eiropas valstīm centoties atjaunot savas ekonomikas, pieauga pieprasījums pēc darbaspēka, kas veicināja migrāciju no bijušajām kolonijām.
Lielbritānijā 20. gadsimta 50. un 60. gados notika ievērojama migrācija no Indijas, īpaši Pendžabas reģiona, kā arī no Ugandas un Kenijas, kur dzīvoja lielas indiešu kopienas.
Pēdējos gados indiešu migrācijas plūsmas kļūst daudzveidīgākas. Papildus Lielbritānijai pieaug indiešu skaits arī Francijā, Itālijā, Ziemeļvalstīs un citur. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2020. gadā ES dzīvoja aptuveni 2,3 miljoni Indijas izcelsmes cilvēku, no kuriem vairākums bija pirmās paaudzes migranti. Vācijā reģistrēts pieaugošs skaits augsti kvalificētu IT un inženierzinātņu speciālistu no Indijas, kas tiek piesaistīti ar īpašām darba vīzām, piemēram, Blue Card.
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Indija ir ne tikai hinduisma, bet arī budisma, sikhisma un džainisma izcelsmes vieta. Visas šīs četras reliģijas kopā tiek dēvētas arī par Indiešu reliģijām. Indiešu reliģijas, tāpat kā Ābramiskās reliģijas ir viena no lielākajām reliģiju grupām pasaulē. Mūsdienās hinduisms un budisms ir trešā un ceturtā lielākā reliģija pasaulē pēc sekotāju skaita. Abām reliģijām kopā ir ap 2 miljardi sekotāju. Indija ir arī vairāku citu mazāk izplatītu reliģiju izcelsmes vieta.
Indija ir viena no reliģiski daudzveidīgākajām valstīm pasaulē, kurā dzīvo vienas no visreliģiskākajām sabiedrībām un kultūrām. 80,5% Indijas iedzīvotāju ir hinduisti, islāma ticību piekopj aptuveni 13% Indijas iedzīvotāju. Atsevišķas iedzīvotāju kopienas seko kristietības, sikhisma, džainisma un budisma rituāliem, ir arī nelielas zoroastristu, jūdaistu un bahāistu grupas. Neskatoties uz lielo reliģijas lomu indiešu dzīvē, ir arī neliels ateistu un agnostiķu skaits.
Hinduisms ir visplašāk pārstāvētā reliģija visos Indijas štatos un savienības teritorijās, izņemot Džammu un Kašmīru un Lakšadvīpu, kur dominē islāms, kā arī Nāgālendu, Mizorāmu un Meghālaju, kur dominē kristietība un Pendžābu, kur dominē sikhisms. Lielākā daļa pasaules hinduistu, zoroastriešu, sikhistu, džainistu un bahāistu dzīvo Indijā. Indijā dzīvo arī trešā lielākā musulmaņu grupa pasaulē pēc Indonēzijas un Pakistānas.
Statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Reliģija | Sekotāju skaits | (%) |
|---|---|---|
| Hinduisms | 827,578,868 | 80.5% |
| Islāms | 138,188,240 | 13.4% |
| Kristietība | 24,080,016 | 2.3% |
| Sikhisms | 19,215,730 | 1.9% |
| Budisms | 7,955,207 | 0.8% |
| Džainisms | 4,225,053 | 0.4% |
| Citas reliģijas un mācības | 6,639,626 | 0.6% |
| Nav norādīta | 727,588 | 0.1% |
| Kopā | 1,028,610,328 | 100.0% |
- Kristiešu baznīca
- Sikhu Zelta templis
- Džainu Mahāvīra statuja
- Budistu statuja, kurā attēlota Maitreja
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Census of India – India at a Glance : Religious Compositions». Censusindia.gov.in. Skatīts: 2011-12-28.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indieši.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|