IndyCar Series
 2023. gada IndyCar sezona
| |
| |
| Sports | Autosports |
| Dibināta | 1996 |
| Pirmā sezona | 1996. gada Indy Racing līga |
| Komandu skaits | 12 (ieskaitot nepilna laika komdans) |
| Braucēju skaits | 33 (ieskaitot nepilna laika braucējus) |
| Riepu piegādātāji | Firestone |
| Dzinēju piegādātāji | Chevrolet Honda |
| Valsts/reģions | Starptautisks |
| Reģions | Ziemeļamerika (pārsvarā ASV un Kanāda) |
| Pašreizējais čempions (pilots) |  Vils Pauers
|
| Pašreizējā čempione (komanda) |  Team Penske
|
| Visvairāk čempiona titulu |  Skots Diksons (6)
|
| Mājaslapa | indycar.com |
|
Infokaste atjaunota 2023. gada 6. jūnijā. | |
IndyCar Series (kopš 2019. gada oficiāli saukta NTT IndyCar Series) ir ASV augstākā atvērto riteņu, vienvietīgo sporta automašīnu sacīkšu klase. Čempionāts dažādos formātos un dažādu organizāciju vadībā, eksistē kopš 1920. gada. Pašreizējo čempionātu kā CART sacensību seriāla konkurentu 1996. gadā dibināja Indianapolis Motor Speedway īpašnieks Tonijs Džordžs. 2008. gadā IndyCar Series apvienojās ar Champ Car (bijušo CART čempionātu).
No 1996. līdz 2002. gadam čempionāta nosaukums bija Indy Racing League.
Kopš 1911. gada, ik gadu (izņemto pasaules kara gadus) IndyCar Series čempionātā tiek rīkota galvenā sacīkšu čempionāta sacīkste - Indianapolis 500 jūdžu sacīkstes.
Čempionāta nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmsākumos - 1996. - 1997. gadā - čempionāts tika vienkārši saukts par Indy Racing League. 1998. - 1999. gada sezonās, čempionāta titulsponsors bija Pep Boys autopreču tirdzniecības ķēde. 2000. gadā titulsponsora tiesības iegādājās interneta meklētāja kompānija Northern Lights. 2003. gadā, kad izbeidzās nosaukuma ierobežojumu periods pēc juridiskā strīda ar CART seriālu - pirmo reizi tika izmantots IndyCar Series nosaukums un kopš 2008. gada čempionāts ir pazīstams vienkārši ka IndyCar čempionāts. No 2009. gada līdz 2014. gada sezonai titulsponsors bija apģērbu ražotājs Izod. No 2014. līdz 2018. gadam - ASV telekomunikāciju konglomerāts Verizon Communications Kopš 2019. gada čempionāta titulsponsors ir japāņu telekomunikāciju uzņēmums NTT
Tehniskā specifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]IndyCar čempionāts atļauj dzinēju ražotājiem attīstīt dzinējus (pašlaik dzinējus piegādā Honda un Chevrolet), turpretīm visas komandas izmanto standarta Dallara kompānijas ražotās šasijas Dallara -DW12 specifikāciju.
Šasija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1996. gada - 2011. gada sezona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čempionāta pirmajā sezonā - 1996. gada - tika izmantotas Lola un Raynard ražotās 1992. gada -1995. gada CART čempionāta šasijas. Pirmās, jaunās specfikācijas šasijas tika izveidoas 1997. gadā. Tonijs Džordžs noteic jaunus, lētākus tehniskos noteikumus šasijas izveidei kas izmantoto jau eksistējošus dzinējus, tādējādi aizliedzot piedalīties CART šasijām, kas izmanto turbodzinējus - kombinācijai, kas Indianpolis 500 sacīkstēs piedalījās kopš 1970-tajiem gadiem. Sākot ar 2003. gada sezonu, tehniskie noteikumi tika mainīti un atļāva šasiju razošanu tikai pēc rīkotāju apstiprinājuma. Līdz tam jebkurš ražotājs varēja būvēt tehniskajiem noteikumiem atbilstošu šasiju un tirgot to par sacīķsu līgas noteikto cenu. Kopumā četri dažādi ražotāji ir ražojuši IndyCar šasijas:
- Dallara sāka ražot šasijas 1997. gadā. Dallara un G-Force šasijas bija līdzvērtīgas konkurētspējā, bet ar laiku Dallara šasijas sāka izcīnīt vairāk uzvaru. Dallara arī ražo šasijas IndyCar otrās līgas - Indy Lights čempionātam. Kopš 2008. gada Dallara ir vienīgais šasiju ražotājs.
- G Force šasijas pirmo reizi parādījās 1997. gadā. 1997. gada un 2000. gada Indianapolisas 500 sacīkstēs uzvara tika tika izcīnīta ar G Force šasijām. 2002. gadā Élan Motorsport Technologies pārpirka G Force un sāka izlaist šasijas ar nosaukumu Panoz G Force, kas vēlāk tika saīsināts līdz vienkārši Panoz. Ar laiku šasijas izmantošana samazinājās, jo Panoz rūpnīca vairāk pievērsās konkurentu - ChampCar DP01 atīstībai. 2008. gada sezonā, tikai viens braucējs izmantoja Panoz šasiju
- Riley & Scott ražoja IndyCar šasija no 1997. līdz 2000. gadam, taču šasijas nebija konkurētspējigas ar citiem ražotājiem. vēlāk kompāniju pārpirka Reynard, kas uz 2000. gada sezonu izstrādāja jauno modeli - kas izcīnīja vienu uzvaru, bet Indianapolisas 500 sacīkstēs izrādījās lēnāka un drīz vien vairs netika izmantota sacīkstēs
- Falcon Cars bija Maikla Kreinfusa un Kena Andresona izveidots projekts, lai kā trešais šasīju piegādātājs, piedalītos 2003. gada sezonā. Tika izgatavots tikai viens šasijas eksemplārs, kurā tā arī netika uzstādīts dzinējs, un tā nekad netika izmantota sacīkšu apstākļos.
2012. gada - 2014. gada sezona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gadā IndyCar paziņoja, ka sākot ar 2012. gadu visas IndyCar mašīnas ražos viens ražotājs un izsludināja konkursu, meklējot potenciālos ražotājus, izveidojot ICONIC (no angļu valodas - Inovatīvs, Konkurētspējigs, Atvērto riteņu, Jauns, Atbilstošs indsutrijai, Finansiāli izdevīgs) komiteju, kas izstrādātu rekomendācijas jaunajam ražotājam. Kopumā pieteicās pieci kandidāti - BAT Engineering, Dallara, Lola, Swift un radikālais DeltaWing pieteikums no Bena Boulbija. 2010. gada jūlijā IndyCar paziņoja, ka konkursā uzvarēja Dallara un uz 2012. gada sezonu tika sagatvots jauns šasijas variants - Dallara IR-12 ar fiksētu cenu - 349 000 dolāri par šasiju. Jaunajā specifikācijā īpaša uzmanība tika pievērsta pilota drošībai - aizmugurējo riteņu sargi, kuriem vajadzēja sadursmju gadījumā novērst mašīnu uzraušanu gaisā. Pēc Dena Veldona bojājejas 2011. gada Lasvegasas posmā - šasija tika pārsaukta par Dallara DW12 godinot viņa piemiņu.
2015. gada - 2017. gada sezona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gada sezonā komandas sāka izmantot aerodinamisko detaļu komplektus, kurus Dallara DW12 šasijai ražoja abi dzinēju piegādātāji. Abi aerodinamisko detaļu komplekti padarīja sacīkšu mašīnas ātrākas, kā arī ļāva vizuāli atšķirt modeļus starp abiem dzinēju ražotājiem, taču komplektu izmaksas bija augstas. Laikam ejot uz priekšu, rezultāti liecināja ka Chevrolet izstrādātais aerodetaļu kompekts ir spēcīgāks un ar Honda komplektu aprīkotās komandas spēj sastādīt konkurenci tikai ovālos, kur Honda dzinējiem bija jaudas priekšrocības. Laigan 2016. gadā Honda izdevās samzināt veiktspējas starpību, uz 2017. gadu aerodinamisko komplektu izstrāde tika iesaldēta un 2018. gada seoznā visas mašīnas izmantoja vienu detaļu komplektu.
2018. gada sezona - pašlaik
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gada sezona bija pēdējā, kur abu motoru ražotāji piedāvācja savus aerodinamisko detaļu komplektus. 2017. gada maijā tika prezentēta vienota aerodinamisko detaļu komplektācija, kas tika nosaukta par IR-18 modifikāciju. Modifikacija balstījās CART formulu dizainā un samazināja aerodinamisko piespiedējspēku, kā arī izmaksāja lētāk. IR-18 modifikācija atteicās no aizmugurējo riteņu sargiem, kas realitāte izrādījās neefektīvi un bieži deformējās, kā arī virs pilota galvas vairs neatradās gaisa uztveres atvere - līdzvērtīgi ChampCar šasijām. Jaunajā modifikācijā tika samazināts mazo detaļu skaits, lai sadursmju brīžos, samazinātu potenciālo atlūzu nonākšanu trasē. Kopš 2020. gada IndyCar izmanto kokpita aizsardzības sistēmu - aeroekrānu (aeroscreen), lai uzlabotu pilota drošību no lielā ātrumā lidojošāma atlūzām (kas bija iemesls Džastina Vilsona bojāejai) vēlāk mašīnās ievietoja papildus ventilāciju, lai novērstu pilotu pārkaršanu - aeroekrānam bloķējot svaiga gaisa piekļuvi palielinājās karstums pilotu vietās.
Transmisija, ātrumkārba un sajūgs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]IndyCar sacīkšu mašīnas izmanto 6 ātrumu pusautomātisko sekvenciālo ātrumkārbu ar elektropneimatiski vadāmo stūres pārslēdzēju sistēmu. Sajūgs tiek pneimātiski aktivizēts ātrumu pārslēgšanai un pilots aktivizē sajūgu tikai mašīnas piestartēšanai. No 1996. gada līdz 2007. gadam tika izmantotas 6 ātrumu manuālās ātrumkārbas. Sajūgs līdz 2011. gadam bija atsevišķs oglekšķiedras pedālis un ar 2012. gadu tiek vadīts ar mehānismu stūres aizmugurē.
Bremzes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 1996. gada sezonu IndyCar brezes bija uz oglekļšķideru balstīti bremžu kluči. No 2005. gada tika ieviestas tēraudz bremzes ar oglekļšķiedras klučiem. Kopš 2012. gada visas bremžu sistēmas detaļas tiek izgatavotas no oglekļšķiedras.
Riteņu diski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaltos riteņu diskus kopš 1996. gada piegādā BBS un O.Z.Racing, visi diski tiek ražoti no alumīnija sakausējuma. Priekšējo riteņu izmērs ir 254 reiz 381 milimetrs, bet aizmugurējie - 356 reiz 381 milimetrs. Riteņu izmēri nemainās starp ovālu un sacīkšu trašu konfigurācijām.
Riepas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Firestone piegādā riepas kopš 1996. gad un kopš 2000. gada ir vienīgais riepu piegādātājs IndyCar čempionātam. Čempionāta sākumā arī Goodyear piegādāja riepas, taču ar laiku no čempionāta aizgāja. Sacīkšu un ielu trasēm tiek piegādāti divi dažādi sausu apstākļu riepu sastāvi, kā arī riepas slapjiem apstākļiem. Ovālu sacīkstēm tiek piegādāts atšķirīggs sastāvs (ovālos slapjos laikapstākļos sacīkstes nenotiek). Ovālu specifikācijas aizmugurējā kreisā riepa ir lielāka par aizmugurējo labo riepu, lai padarītu vienkāršāku pagriezienu veikšano lielos ātrumos.
Piekare
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas IndyCar mašīnas izmanto dubulto, spiedstieņu sistēmu ar pretgriezes konfigurāciju.
Kokpits un drošība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas mašīnas izmanto oglekļšķideras drošības kapsulu ar 6 punktu drošības siksnu konfigurāciju. Stūres izstrādā Cosworth, visas stūres izmanto standartizētu Cosworth stūres sistēmas displeja sistēmu. Kokpita kāju daļa tiek papildus aizsargāta ar starpsienu un speciālu zailona pārklājumu. Kopš 2020. gada mašīnas aizsargā ar aeroekrānu - Red Bull Advanced Technologies ražotu kokpita aizsardzības sistēmu, kas kombinē F1 izmantoto halo sistēmu ar aizsargstikliem - lai izvairītos no atlūzu iekļūšanu kokpitā.
Degviela
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Metanols
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čempionāta pirmsākumos tika izmantotā ASV autosacīkšu standarta degviela - metanols, kas ilgus gadus bija drošāka alternatīva benzīnam. Tam bija augstāks uzliesmošanas punkts, to varēja nodzēst ar ūdeni, bet tas deg ar neredzamu liesmu. Metanola degšana bija saredzama nakts sacīkstēs, bet dienas laikā liesmas bija neredzamas. Lai uzlabotu drošību un padarītu liesmas redzamākas, metanolam sāka pievienot piedevas, lai degošo liesmu saskatītu labāk.
Etanols
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gada Pols Dana noslēdza sponsorēšanas līgumu ar etanola ražotāju apvienību. Etanola ražotāji vēlējās novērst cilvēku bažas par etanola lietošanu, pastāvēja uzskats, ka etanols bojāja dzinējus un kaitēja automašīnu veiktspējai. Tādēļ apvienība iesaistījās IndyCar sponsorēšanā, kā mārketing manevru, lai novērstu kļūdainās infomācijas izplatību. Pols Dana gāja bojā 2006. gadā, bet IndyCar jau bija uzsācis pāreju uz etanola degvielu un sacentās ar 90% metanola un 10% etanola maisījumu. Sākot ar 2007. gadu - IndyCar sevi reklamēja kā pirmo autosacīkšu čempionatu kurš izmanto 100% atjaunojamu etanolu - lai gan patiesībā degvielas maisījums bija 98% etanols un 2% benzīns. Tas tika darīts lai atbilstu ASV likumdošanai, kas noteica ka šādu alkaholu nedrīkst dzert civlēki un tas degtu ar redzamu liesmu. Lai kompensētu jaudas kritumu, dzinēju tilpums tika palielināts līdz 3,3 litriem, bet tā kā etanols bija efektīvāka degviela - samazinājās degvielas tvertņu izmērs. No 2023. gada degvielu piegādā Shell.
Degvielas tvertne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašlaik IndyCar degvielas tvertne tiek ražota no gumijas un sānus pastiprina kevlāra pārklājums, lai palielinātu izturību sānu triecienu gadījumā. Pašlaik tvertnes tilpums ir 18,5 galoni (70 litri).
Dzinēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā paaudze (1996. gads)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās IndyCar sezonas laikā (1996. gads), kā arī pirmās divas 1996 gada - 1997. gada sezonas sacīkstes, komandas izmantoja CART specifikācijas dzinējus. Šī iemesla dēļ Ford kompānija nonāca neērtā stāvoklī ar konkurējošo CART seriālu - jo dažas komandas vēlējās izmantot vecāka modeļa Ford dzinējus IndyCar sacīkstēs un tajā pašā brīdi Ford bija galvenais CART dzinēju piegādātājs.
Trases
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc atdalīšanās no IndyCar World Series - Indy Racing League sacīkstes aizvadīja tikai sacīkšu ovālos. Līdztekus Indianapolis 500, sacīkstes tika aizvadītas Fīniksā un Loudona. Pēc Walt Disney spīdveja uzbūvēšanas sacīkstes tikai aizvadītas arī tur. Nostabilizējoties sacīkšu līgas darbībai, pārsvarā tika izmantoti ovāli, kuros noritēja arī NASCAR klases autosacīkstes. Pēc vairāk avārijām un mazās skatītāju intereses dēļ - ovālu sacīkstes Atlanta, Šarlotē un Lasvegasā neturpinājās. 2001. gada sezonā līga aizvadīja sacīkstes arī tajos ovālos, kur sacensības aizvadīja konkurējošais CART čempionāts. Kad Rodžers Penske pārdeva savā īpašumā esošās trases - Fontanā, Mičiganā un Nācarete - International Speedway Corporation - IndyCar sāka aizvadīt sacīkstes arī tur. 2005. gada sezonā notika pirmās ievērojamās kalendāra izmaiņas - papildus jau esošajiem ovāliem pievienojās sacīkstes sacīkšu trasēs un ielu trasēs. Sentpītersbergas ielu trase kļuva par pirmo posmu. NASCAR izmantotās Sonomas un Votkinsglenas sacīkšu trases arī tika pievienotas kalendāram. Pēc 2011. gada sacīkstēm Lasvegasas spīdvejā, kas jau bija pārbūvēts NASCAR vajadzībām ar stāviem pagriezienu kāpumiem, kurās smagā avārijā bojā gāja Dens Veldons - IndyCar līga saņēma smagu sabiedrības un masu mēdiju kritiku par atklāto riteņu sacīkšu mašīnu drošību ovālu sacīkstēs. Kritikas un arī sabiedrības intereses krituma dēļ nākamajās sezonās ovālos notika tikai 4 posmi sezonā. Brīvās vietas kalendārā aizpildija pilsētu ielu trases un ar laiku dažos ovālos IndyCar atgriezās. Lai gan 2015. gada Pokono ovāla bojā gāja Džastins Vilsons. Kopš 2012. gada kalendārs sastāv aptuveni no vienādās daļās - ielu trases, sacīkšu trases un ovāliem. 2019. gadā pirmo un pagaidam vienīgo reizi, sacīkstes tikai aizvadītas arī F1 čempionāta izmantotajā Amerikas trasē.
Punktu piešķiršanas sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā citos autosacīkšu seriālos, INDYCAR punktus piesķir pēc pilota finišēšanas vietas. Pirmās vietas ieguvējs iegūst 50 punktus, otrā vieta - 40, trešā - 35, no ceturtās līdz desmitajai vietai, katra nākama pozīcija saņem pa 2 puntkiem mazāk. No 11. līdz 25. vietai - par vienu punktu mazāk. 25. vietas (un zemāk) ieguvēji iegūšt 5 punktus. Papildus punkti tiek piesķirti par:
- 1 punkts par izcīnītu pirmo starta vieu (pole position) - izņemot Indianapolis 500
- Indianapolis 500 pēc kvalifikācijas punktus piešķi pirmo 12 vietu ieguvējiem - 12 punkti pirmajai starta vietai līdz 1 punktam 12. vietas ieguvējam
- 1 punkts katram pilotam, kurš sacīkšu laikā atradies vadībā vismaz vienu apli
- 2 punkti tam pilotam, kurš sacīkšu laikā atradies vadībā visvairāk
Tādā veidā maksimālais punktu skaits, kurus pilots var izcīnīt (izņemot Indianapolis 500) ir 54 punkti - 50 par uzvaru, 1 par pole position, 1 par vadībā aizvadītu apli un 2 punkti par visvairāk apļiem vadībā. No 2014. gada līdz 2022. gadam Indianapolis 500 piešķīra dubultu punktu skaitu par finišēšanas pozīciju (100 punkti uzvarētajam). Ja piloti saņem vienādu punktu skaitu, INDYCAR, neizšķirtu izšķiršanai izmanto sistēmu, kad pilotiem ar vienādu punktu skaitu tiek pārbaudīts uzvaru skaits (kam vairāk uzvaru, tas ieņem augstaku vietu), ja uzvaru skaits sakrīt, skaita 2. vietas un tā tālāk, līdz var izsķirt ieņemtas vietas.
Sezonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balvas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 2010. gada sezonu čempionāta tika izcelti divas sacīkšu apakščempionāti - tika izdalīti divi trašu veidi (ovāli un sacīkšu trases) un katra veida čempionāti tika nosaukti leģendāru sportistu vārdos - E. Dž. Foita vārdā nosauktais ovālu kauss un Mario Andreti vārdā nosauktais sacīkšu trašu kauss. Čempionāti tika izveidoti brīdi kad IndyCar trašu (ovālu un sacīkša trašu) attiecība pietuvojās 50 pret 50 un tādā veidā IndyCar vēlājas popularizēt nepilna laika pilotu dalību čempionātos, komandas varēja nolīgt divus dažādus pilots kas katrs specializējas sava tipa trasēs. Ielu trases tiek ieskaitītas pie sacīkšu trašu čempionāta. Tomēr kopš 2013. gada sezonas šo čempionātu nozīmība vairs netiek uzsvērta.
| Sezona | E. Dž. Foita Ovālu kauss |
Mario Andreti Sacīkšu trašu kauss |
|---|---|---|
| 2010 | .svg){kind=small} Dario Frankiti
|
Vils Pauers
|
| 2011 | Skots Diksons
|
Vils Pauers
|
| 2012 | Raiens Hanters-Rejs
|
Vils Pauers
|
| Sezona | E. Dž. Foita bijušais Ovālu kauss |
Mario Andreti bijušais Sacīkšu trašu kauss |
| 2013 |  Elju Kastrunevess
|
Skots Diksons
|
| 2014 |  Huans Pablo Montoija
|
Vils Pauers
|
| 2015 | Huans Pablo Montoija
|
Vils Pauers
|
| 2016 | Džozefs Ņūgārdens
|
 Simons Paženo
|
| 2017 | Elju Kastrunevess
|
Džozefs Ņūgārdens
|
| 2018 | Vils Pauers
|
Skots Diksons
|
| 2019 | Simons Paženo
|
Skots Diksons
|
| 2020 | Skots Diksons
|
Džozefs Ņūgārdens
|
| 2021 |  Pato O'Vards
|
 Alekss Palou
|
| 2022 | Pato O'Vards
|
Vils Pauers
|
Statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piloti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Pilots | Čempionāti | Sezonas |
|---|---|---|
| Skots Diksons
|
6 | 2003, 2008, 2013, 2015, 2018, 2020 |
| Dario Frankiti
|
4 | 2007, 2009, 2010, 2011 |
| Sems Hornišs jaunākais
|
3 | 2001, 2002, 2006 |
| Džozefs Ņūgārdens
|
2 | 2017, 2019 |
| Vils Pauers
|
2014, 2022 | |
| Skots Šārps
|
1 | 1996 |
| Bazs Kolkinss
|
1996 | |
| Tonijs Stjuarts
|
1997 | |
 Kenijs Breks
|
1998 | |
| Gregs Rejs
|
1999 | |
| Badijs Laziers
|
2000 | |
| Tonijs Kanāns
|
2004 | |
| Dens Veldons
|
2005 | |
| Raiens Hanters-Rejs
|
2012 | |
| Simons Paženo
|
2016 | |
| Alekss Palou
|
2021 |
Komandas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Komanda | Čempionāti | Sezonas |
|---|---|---|
| Chip Ganassi Racing | 10 | 2003, 2008, 2009, 2010, 2011, 2013, 2015, 2018, 2020, 2021 |
| Team Penske | 6 | 2006, 2014, 2016, 2017, 2019, 2022 |
| Andretti Autosport | 4 | 2004, 2005, 2007, 2012 |
| A. J. Foyt Enterprises | 2 | 1996, 1998 |
| Team Menard | 1997, 1999 | |
| Panther Racing | 2001, 2002 | |
| Bradley Motorsports | 1 | 1996 |
| Hemelgarn Racing | 2000 |
Dzinēju ražotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Ražotājs | Čempionāti | Pilotu tituli | Ražotāja tituli |
|---|---|---|---|
| Honda | 18 | 12 (2004, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2013, 2018, 2020, 2021) | 6 (2004, 2005, 2018, 2019, 2020, 2021) |
| Chevrolet | 16 | 8 (2002, 2012, 2014, 2015, 2016, 2017, 2019, 2022) | 8 (2002, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2022) |
| Oldsmobile | 10 | 5 (1996–97, 1998, 1999, 2000, 2001) | 5 (1996–97, 1998, 1999, 2000, 2001) |
| Toyota | 2 | 1 (2003) | 1 (2003) |
| Ford-Cosworth | 1 | 1 (1996) | 0 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: IndyCar Series.- Oficiālā tīmekļa vietne
