Inta (pilsēta)

Inta
pilsēta
Инта
Igaunijas zviedru ieslodzītā Artura Tamveliusa projektētais Intas ūdenstornis (1953-1954)
Karogs Ģerbonis
Inta Inta
Koordinātas: 66°02′00″N 60°08′00″E
Valsts	Krievija
Republika	Komi
Dibināta	1954
Augstums	50 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	20 271
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	adminta.ru
Inta Vikikrātuvē

Inta (krievu un komi: Инта) ir pilsēta Komi Republikā Krievijas Federācijā. Tajā dzīvo 20 271 iedzīvotāju. Inta atrodas Lielās Intas upes kreisajā krastā (Pečoras baseins), 608 km no Siktivkaras.

Soda nometne

No 1941. līdz 1948. gadam Intā atradās Intas Gulaga nometne jeb Intalags (krievu: Инти́нский исправи́тельно-трудово́й ла́герь, Инталаг), kurā ieslodzītie bija spiesti strādāt ogļu raktuvēs. 1948. gada 28. februārī to pārveidoja par Minlagu (Минлаг, Минеральный лагерь — "Minerālā nometne") jeb 1. Īpašo nometni (Особый лагерь № 1) politieslodzītajiem ārzemniekiem. Pēc Staļina nāves 1954. gadā to pārdēvēja par "Minerālo labošanas darbu nometni" (Минеральный ИТЛ).

Piemineklis "Dzimtene"

1956. gadā represētais latviešu tēlnieks Eduards Sidrabs Intas Austrumu kapsētā izveidoja pieminekli "Dzimtenei". Piemineklī atveidotais sievietes tēls latviešu tautas tērpā bija pret latviešu tautu vērsto represijas upuru piemiņas simbols.

2008. gadā Latvijas un Krievijas Federācijas valdības noslēdza starpvalstu vienošanos par abu pušu kara un represiju upuru piemiņas saglabāšanu un piemiņas vietu iekārtošanu abās valstīs.

2012. gada augustā pieminekli restaurēja, taču 2020. gadā to apgānīja ar kāškrustu simboliem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inta.