Inteliģence

Sociālajās zinātnēs inteliģence (angļu: intellegentsia, intelligencia; poļu: inteligencja, krievu: интеллиге́нция) ir sabiedrības slānis jeb sociālā šķira, kas sastāv no izglītotiem cilvēkiem, kuri veido, vada un kritizē savas valsts politiku un kultūru.^[1] Šo sabiedrības slāni parasti veido intelektuāla jeb garīga darba darītāji, piemēram, zinātnieki, akadēmiķi, skolotāji, žurnālisti un literārie rakstnieki.^[2]^[3] Inteliģences locekļus nereti dēvē arī par intelektuāļiem.

Etimoloģija

Vārda saknes izcelsme atrodama seno filozofu darbos, kur ar latīņu lietvārdu "intelligentia" apzīmēja sapratni un zināšanas (priekšizcelsme no latīņu darbības vārda "intelligere" — spēja saprast, uzzināt un atšķirt).^[4] Vārdu "intelligentia" izmantoja jau 1. gadsimtā p.m.ē. Senās Romas filozofs Cicerons,^[5] kura darbos inteliģence ir aprakstīta kā "tas, ar ko redz cauri tam, kas ir".^[6] 15. gadsimtā šo vārdu jau lietoja nedaudz citādā izpratnē, ar to apzīmējot augstākā līmeņa izpratni, gudrību.^[4]

Vēsture

Vārda izmantošanu sociālo zinātņu kontekstā — sabiedrības slāņa apzīmēšanai — vēsturnieki saista ar 19. gadsimta poļu intelektuāli Broņislavu Trentovski, kurš ar to raksturoja patriotiski noskaņotus, profesionāli un sabiedriski aktīvus buržuāzijas slāņa locekļus, kas bija studējuši universitātē. Tiek uzskatīts, ka Trentovskis inteliģences slāni uztvēra kā revolūcijas instrumentu, lai stātos pretī Krievijas Impērijas kultūras hegemonijai jeb kundzībai. Pirmo reizi vārds "inteligencja" šajā nozīmē atrasts viņa 1843. gada darbā "Filozofijas saistība ar kibernētiku jeb valdošo tautu māksla". Trentovskis šo darbu publicēja Prūsijas Karalistes ieņemtajā Poznaņā, kur cenzūra bija liberālāka nekā Austrijas Impērijas vai Krievijas Impērijas okupētajās Polijas Karalistes daļās. Pēc neilga laika, 1844. gadā, tajā pašā pilsētā šo jēdzienu kādā laikrakstā publicēja arī poļu intelektuālis Karols Libelts, pavisam tieši norādot uz inteliģences slāni kā uz alternatīvu, apgaismotu poļu tautas vadību, pretstatot to valdošajai militārajai elitei.^[7]

Vēlāk šo jēdzienu plaši izmantoja arī Krievijā. Balstoties uz krievu rakstnieka Pjotra Boborikina paša teikto 1906. gadā, tieši viņš Krievijā ieviesa šo vārdu, aizņemoties to no vācu kultūras. Boborikins apgalvoja, ka pirmo reizi to publicējoi kādā savā 1866. gada darbā.^[8] Krievu valodā jēdzieni "inteliģence" un "inteliģentums" no intelektuālisma tiek nodalīti krasāk nekā Rietumeiropas valodās,^[9] kas padomju periodā daļēji ietekmējis arī latviešu valodas izpratni. Krieviski inteliģentuma izpratne ietver pastiprināta delikātuma jēdzienu.^[10]

Atsauces

↑ Ory, Pascal, and Sirinelli, Jean-François. the Intellectuals in France: From the Dreyfus Affair to Our Days (Les Intellectuels en France: De l'affaire Dreyfus à nos jours) Paris: Armand Colin, 2002, p. 10.
↑ Williams, Raymond. Keywords: A Vocabulary of Culture and Society (1983) Rev. Ed., p. 170.
↑ Kizwalter, Tomasz (October 2009). transl. by Agnieszka Kreczmar. "The History of the Polish Intelligentsia" (PDF file, direct download). Acta Poloniae Historica: 241–242. ISSN 0001-6829. "Jerzy Jedlicki (ed.), Dzieje inteligencji polskiej do roku 1918 [The History of the Polish Intelligentsia until 1918]; and: Maciej Janowski, Narodziny inteligencji, 1750–1831 [The Rise of the Intelligentsia, 1750–1831]."
↑ ^4,0 ^4,1 «intelligentsia | Etymology, origin and meaning of intelligentsia by etymonline». www.etymonline.com (angļu). Skatīts: 2022-11-15.
↑ P. A. Meier. «Stoic Theology: Proofs for the Existence of the Cosmic God», 2007, p.190.
↑ «Cicero:The Genres of Rhetoric». medieval.ucdavis.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-08-07. Skatīts: 2022-11-15.
↑ Billington, James H. Fire in the Minds of Men (0000), p. 231.
↑ Shalin, Dmitri N. (2018-09-02). "Communication, democracy, and intelligentsia". Russian Journal of Communication 10 (2-3): 110–146. doi:10.1080/19409419.2018.1558495. ISSN 1940-9419.
↑ Филатова А. А. Концепт интеллигенция в смысловом пространстве современной русской культуры // Логос. — 2005. — № 6. — 209. lpp.
↑ Академик А.М. ВЕЙН: «Лозунг настоящего интеллигента — быть, а не казаться»

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] Ory, Pascal, and Sirinelli, Jean-François. the Intellectuals in France: From the Dreyfus Affair to Our Days (Les Intellectuels en France: De l'affaire Dreyfus à nos jours) Paris: Armand Colin, 2002, p. 10.

[2] Williams, Raymond. Keywords: A Vocabulary of Culture and Society (1983) Rev. Ed., p. 170.

[rcin.org.pl-3] Kizwalter, Tomasz (October 2009). transl. by Agnieszka Kreczmar. "The History of the Polish Intelligentsia" (PDF file, direct download). Acta Poloniae Historica: 241–242. ISSN 0001-6829. "Jerzy Jedlicki (ed.), Dzieje inteligencji polskiej do roku 1918 [The History of the Polish Intelligentsia until 1918]; and: Maciej Janowski, Narodziny inteligencji, 1750–1831 [The Rise of the Intelligentsia, 1750–1831]."

[:0-4] 4,0 ^4,1 «intelligentsia | Etymology, origin and meaning of intelligentsia by etymonline». www.etymonline.com (angļu). Skatīts: 2022-11-15.

[5] P. A. Meier. «Stoic Theology: Proofs for the Existence of the Cosmic God», 2007, p.190.

[6] «Cicero:The Genres of Rhetoric». medieval.ucdavis.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-08-07. Skatīts: 2022-11-15.

[7] Billington, James H. Fire in the Minds of Men (0000), p. 231.

[8] Shalin, Dmitri N. (2018-09-02). "Communication, democracy, and intelligentsia". Russian Journal of Communication 10 (2-3): 110–146. doi:10.1080/19409419.2018.1558495. ISSN 1940-9419.

[9] Филатова А. А. Концепт интеллигенция в смысловом пространстве современной русской культуры // Логос. — 2005. — № 6. — 209. lpp.

[10] Академик А.М. ВЕЙН: «Лозунг настоящего интеллигента — быть, а не казаться»

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]