Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca
SIA Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca ir ārstniecības iestāde Irlavas pagastā, Tukuma novadā, kas piedāvā sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus. Tās kapitāldaļas pieder Tukuma novada domei. Slimnīcā strādā vidēji 30 darbinieki, kā arī ģimenes ārsts.[1] Slimnīcas dienas stacionārā ir 11 gultvietas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Irlavas doktorāta ēka Slimnīckalnā celta 1830. gadā. 1850. gadā par muižnieku līdzekļiem uzcēla slimnīcu nabagiem (Irmlau-Waldheim). Slimnieku gultasvietas bijušas vienstāva ēkā zem viena jumta ar zirgu staļļiem, jo ārsts līdz slimniekam tolaik varēja nokļūt tikai ar zirgu. 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada 25. novembrī nogalināja Irlavas ārstu Ādolfu Katerfeldu. No 1923. līdz 1948. gadam Irlavas-Grenču slimnīcu vadīja ķirurgs Krišjānis Katlaps. 1936. gadā slimnīcas namu pārbūvēja un paplašināja uz zirgu staļļu rēķina, kur iekārtoja operāciju zāli, bet jaunuzceltajā otrajā stāvā slimnieku ērtībām izbūvēja verandu. Slimnīcā bija 120 gultasvietas – ķirurģija, dzemdniecība, ginekoloģija, bērnu nodaļa, tika veiktas nopietnas operācijas. Iekšpagalmā bija izveidota strūklaka. 1944. gada pavasarī vācu varas iestādes lika evakuēt Irlavas slimnīcu uz 17 km attālo Kukšu muižu. [2] Irlavā iekārtoja vācu armijas lazareti.
Irlavas muzejs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara laikā K. Katlaps 1942. gadā Irlavas doktorāta divās zālēs sarīkoja Rīgas mākslinieku izstādi, kurā piedalījās 28 autori ar 60 darbiem. Savus darbus izstādei deva mākslinieki V. Tone, Ģ. Eliass, O. un U. Skulmes, K. Neilis, A. Artums, L. Āriņš, J. Liepiņš, P. Upītis un citi. No iepirktajām gleznām 1942. un 1943. gadā viņš izveidoja Irlavas mākslas muzeju. K. Katlapa privātajā kolekcijā bija O. Skulmes “Ganiņš”, V. Purvīša “Pavasaris”, J. Rozentāla “Pavasaris”, T. Zaļkalna tēlniecības darbi. Pēc kara beigām 1945. gada beigās Irlavas muzeju pievienoja Tukuma muzejam kā filiāli, bet 1948. gadā pēc Krišjāņa Katlapa aresta un izsūtīšanas Irlavas mākslas kolekciju iepludināja Tukuma muzeja krājumā, iekļaujot tajā arī ārsta privātkolekcijas darbus.[2]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valentija Embure. Irlavas doktorāts (1830-2013) un Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca (1850-2013). Rīga: "Lauku ārstniecība Latvijā: atskats un vērtējums", medicīnas vēstures simpozijs 2013. gada 18. septembrī, tēzes un raksti / Arnis Vīksna (sastādītājs)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Piešķirti 14 Tukuma novada Domes Atzinības raksti tukums.lv 16.11.2020.
- ↑ 2,0 2,1 Ilze Putniņa Irlavas kolekcija rigaslaiks.lv 2011. gada jūlijs
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |