Isabela

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Isabela (sala))
Jump to navigation Jump to search
Isabelas sala

Isabela (spāņu: Isla Isabela, izruna: [isaˈβela]) ir vulkāniska sala Galapagu salās. Tās platība ir 4640 km2, garums 100 km. Sala ir gandrīz četras reizes lielāka par Santakrusas salu un ir lielākā sala arhipelāgā. Tā tika nosaukta Spānijas karalienes Isabellas vārdā. Taču sākotnēji tā tika saukta par Albemarli par godu Albemarles hercogam.[1]

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā viena no jaunākajām salām, Isabela atrodas arhipelāga rietumu daļā, netālu no Galapagas karsta punkta. Sala izveidojās gandrīz 1 miljonu gadu atpakaļ, apvienojoties sešiem vulkānu vairogiem — Alcedo, Cerro Azul, Darwin, Ecuador, Sierra Negra un Wolf. Visi šie vulkāni, izņemot Ecuador, mūsdienās ir aktīvi, padarot šo vietu kā vienu no vulkānu darbības aktīvākajām vietām uz zemes. Ecuador un Wolf vulkāns (salas augstākais punkts ar augstumu 1707 m) atrodas tieši uz ekvatora.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Flora

Isabelas salā ir novērojama arī interesanta flora un fauna. Vulkāniskā, jaunā sala neatbilst citu arhipelāga salu veģetācijas zonām. Uz salīdzinoši jaunajiem lavas laukiem izveidojušās augsnes nesatur nepieciešamās barības vielas, lai Isabelas salā būtu līdzīga veģetācija kā citās arhipelāga salās. Vēl viena acīmredzama atšķirība rodas vulkānos Wolf un Cerro Azul: šie vulkāni rada mākoņus veido citādākus vides apstākļus.

Isabelas salā ir ļoti bagāta dzīvnieku, putnu un jūras dzīvnieku daudzveidība. Isabela ir mājvieta vairākām savvaļas bruņurupuču sugām. Salas lielā izmēra dēļ ir dabiski šķēršļi lēni pārvietojošiem bruņurupučiem — šie dzīvnieki nespēj šķērsot lavas straumes un citus šķēršļus, tādā veidā radušās dažādas bruņurupuču pasugas.

Salā bija ievestas kazas, kuru skaits sasniedza vairāk nekā 100 000, nopietni ietekmēja salas floru. Taču tās tika izskaustas ar Galapagu Nacionālā parka dienesta un Čārlza Darvina fonda pūliņiem 2006. — 2007. gadā.[2] Kopš tā laika augu valsts salā ir ievērojami atjaunojusies.

Citas atzīmējamas dzivnieku grupas ir pingvīni, kormorāni, jūras iguānas, pelikāni, Sally Lightfoot krabji, Galapagu zemes iguānas, Darvina žubītes, Galapagu vanagi, Galapagu baloži. Tāpat ievērojama ir arī salas savdabīgā veģetācija. Isabelas rietumu krasts pie Bolīvas šauruma ir labākā vieta, kur apskatīt vaļus un delfīnus.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Puerto Villamil un Santo Tomás apdzīvotās vietas ir dibinātas jau 1893. gadā. Līdz 1905. gadam iedzīvotāju skaits uz salas bija aptuveni 200.

La Casa de Marita, Isabelas sala

Puerto Villamil, kas atrodas salas dienvidaustrumu galā, ir trešā lielākā Galapagu arhipelāga apdzīvotā vieta.

Citi interesanti veidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

El Muro de las Lágrimas — siena, ko ieslodzītie uzcēla laikā, kad Isabelas sala bija noziedznieko izsūtīšanas vieta, kā arī Flamingo lagūna. Abi objekti atrodas salas dienvidu daļā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Galapagos Conservancy Blog». www.galapagos.org (en-US). Skatīts: 2017-12-02.
  2. "History and Achievements". Charles Darwin Foundation.