Isabela
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par salu Klusajā okeānā. Par provinci Filipīnās skatīt rakstu Isabela (province).
Isabela (spāņu: Isla Isabela, izruna: [isaˈβela]) ir vulkāniska sala Galapagu salās. Tās platība ir 4640 km2, bet garums 100 km. Sala ir gandrīz četras reizes lielāka par Santakrusas salu un ir lielākā sala arhipelāgā. Tā nosaukta Spānijas karalienes Isabellas vārdā. Sākotnēji sala bija nosaukta par Albemarli par godu Albemarles hercogam.[1]
Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā viena no jaunākajām salām, Isabela atrodas arhipelāga rietumu daļā, netālu no Galapagas karsta punkta. Sala izveidojās pirms gandrīz miljons gadiem, apvienojoties sešiem vulkānu vairogiem — Alcedo, Cerro Azul, Darwin, Ecuador, Sierra Negra un Wolf. Visi šie vulkāni, izņemot Ecuador, mūsdienās ir aktīvi, tāpēc Isabela ir viena no pasaulē aktīvākajām vulkānu darbības vietām. Ecuador un Wolf vulkāns (salas augstākais punkts ar augstumu 1707 m) atrodas tieši uz ekvatora.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Isabelas salā ir novērojama arī interesanta flora un fauna. Vulkāniskā, jaunā sala neatbilst citu arhipelāga salu augāju zonām. Uz salīdzinoši jaunajiem lavas laukiem izveidojušās augsnes sastāvā nav nepieciešamās barības vielas, lai Isabelas salā spētu rasties citām arhipelāga salām līdzīgs augājs. Vēl viena acīmredzama atšķirība rodas vulkānos Wolf un Cerro Azul, kas veido citādākus vides apstākļus.
Isabelas salā ir liela dzīvnieku, putnu un jūras dzīvnieku daudzveidība. Isabela ir mājvieta vairākām savvaļas bruņurupuču sugām. Salas lielā izmēra dēļ ir dabiski šķēršļi lēni pārvietojošiem bruņurupučiem — šie dzīvnieki nespēj šķērsot lavas straumes un citus šķēršļus, tādā veidā radušās dažādas bruņurupuču pasugas.
Salā bija ievestas kazas, kuru skaits sasniedza vairāk nekā 100 000, nopietni ietekmējot salas floru. Taču tās tika izskaustas ar Galapagu Nacionālā parka dienesta un Čārlza Darvina fonda pūliņiem 2006.—2007. gadā.[2] Kopš tā laika augu valsts salā ir ievērojami atjaunojusies.
Citas atzīmējamas dzivnieku grupas ir pingvīni, jūras kraukļi, jūras iguānas, pelikāni, Sally Lightfoot krabji, Galapagu zemes iguānas, Darvina žubītes, Galapagu vanagi, Galapagu baloži. Tāpat ievērojams ir arī salas savdabīgais augājs. Isabelas rietumu krasts pie Bolīvas šauruma ir labākā vieta, kur apskatīt vaļus un delfīnus.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Puerto Villamil un Santo Tomás apdzīvotās vietas ir dibinātas jau 1893. gadā. Līdz 1905. gadam iedzīvotāju skaits uz salas bija aptuveni 200.
Puerto Villamil, kas atrodas salas dienvidaustrumu galā, ir trešā lielākā Galapagu arhipelāga apdzīvotā vieta.
Citi interesanti veidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]El Muro de las Lágrimas — siena, ko ieslodzītie uzcēla laikā, kad Isabelas sala bija noziedznieku izsūtījuma vieta, kā arī Flamingo lagūna. Abi objekti atrodas salas dienvidu daļā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Galapagos Conservancy Blog». www.galapagos.org (en-US). Skatīts: 2017-12-02.
- ↑ "History and Achievements". Charles Darwin Foundation.