Ivangorodas cietoksnis

Ivangorodas cietoksnis ir viduslaiku cietoksnis, kas atrodas Ivangorodā, Krievijā, pie Narvas upes. Tas tika uzcelts 1492. gadā pēc Maskavijas lielkņaza Ivana III pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz Narvu, kas tobrīd atradās Livonijas ordeņa kontrolē.

Ivangorodas cietoksnis sākotnēji tika uzcelts kā neliels nocietinājums, taču tam bija svarīga stratēģiskā loma Maskavijas aizsardzībā pret Livonijas ordeni un vēlāk arī pret Zviedriju. Tās atrašanās vieta – tieši pretī Narvas cietoksnim upes otrā krastā – padarīja to par būtisku robežnocietinājumu un pastāvīgu robežsargu starp Krieviju un Eiropas teritorijām. Līdz 16. gadsimta beigām cietoksnim tika pievienoti papildu bastioni, sienas un torņi, lai pielāgotos ugunsieroču attīstībai un nodrošinātu labāku aizsardzību. Tā arhitektūra, kas veidota renesanses stilā, atspoguļo laikmeta militārās būvniecības tendences un Krievijas cietokšņu stilu.

Cietoksnis bija vairāku konfliktu epicentrs, piemēram, Livonijas kara (1558–1583) laikā, kad Krievijas un Zviedrijas spēki cīnījās par kontroli pār reģionu. 1617. gadā pēc Stolbovas miera līguma Ivangorodas cietoksnis un apkārtējās teritorijas nonāca Zviedrijas kontrolē, kas ilga līdz pat 1704. gadam, kad Krievijas cars Pēteris I atguva cietoksni Lielā Ziemeļu kara laikā. Pēc šī kara Ivangoroda kļuva par daļu no Krievijas Impērijas.

Mūsdienās Ivangorodas cietoksnis ir saglabāts kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Ivangorodas cietoksnis ir simbolisks robežas un mijiedarbības punkts starp Krieviju un Igauniju, kā arī starp Austrumiem un Rietumiem.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivangorodas cietoksnis.