Ivans Koņevs

Vikipēdijas lapa
Ivans Koņevs
Иван Степанович Конев
Ivans Koņevs
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 28. decembrī
Lodeinas ciems (Лодейно), Vologdas guberņa, Krievijas Impērija
(mūsdienās Kirovas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1973. gada 21. maijā (75 gadi)
Maskava, PSRS
(mūsdienās Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Padomju Savienības maršals (1944)
Dienesta laiks 1916—1973
Struktūra Sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Padomju Savienības Varonis
(1944, 1945) u. c.

Ivans Koņevs (krievu: Иван Степанович Конев; 1897. gada 28. decembris1973. gada 21. maijs) bija padomju karavadonis, Padomju Savienības maršals (no 1944),[1] divkārtējs Padomju Savienības Varonis (1944, 1945).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vologdas guberņā zemnieku ģimenē. 1912. gadā Koņevs pabeidza vietējo pagastskolu. No 12 gadu vecuma strādājis kā baļķu pludinātājs. 1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, iesaukts armijā. Pēc artilērijas skolas pabeigšanas ieguvis unteroficiera pakāpi un nosūtīts uz Dienvidrietumu fronti. 1918. gadā demobilizēts no armijas. Tajā pašā gadā iestājies boļševiku partijā. Tika ievēlēts par apriņķa kara komisāru. Pēc tam Sarkanās armijas rindās karojis Krievijas pilsoņu karā.

Pēc kara ieņēmis dažādu militāro vienību komandiera amatu. 1934. gadā Koņevs pabeidza Mihaila Frunzes Kara akadēmiju. Pēc tam komandējis divīzijas, korpusus, armijas dažādās Padomju Savienības daļās. 1940. gadā ieguvis ģenerālleitnanta pakāpi. Otrā pasaules kara laikā (1941—45) bija Rietumu, Kaļiņinas, Ziemeļrietumu, Stepes, 2. un 1. Ukrainas frontes karaspēka pavēlnieks. Piedalījies Austrumeiropas atbrīvošanā no Nacistiskās Vācijas okupācijas, tostarp arī Berlīnes ieņemšanas operācijā. 1944. gadā ieguvis Padomju Savienības maršala pakāpi. 1944. un 1945. gadā apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.

No 1946. līdz 1950. gadam bija PSRS Sauszemes karaspēka virspavēlnieks. Pēc tam līdz 1955. gadam Koņevs bija Piekarpatu kara apgabala karaspēka pavēlnieks. No 1955. gada Varšavas līguma valstu Apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieks (šajā amatā piedalījās arī Ungārijas revolūcijas apspiešanā). Reizē 1956. gadā iecelts par PSRS aizsardzības ministra vietnieku. 1960. gadā tika iecelts par PSRS Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektoru. Neilgu laiku no 1961. līdz 1962. gadam bija Vācijas Padomju karaspēka grupas virspavēlnieks. Savas karjeras laikā ieņēmis arī politiska rakstura amatus, piemēram, 1937. gadā viņš tika ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu, no 1952. gada bija PSKP CK loceklis.

Miris 1973. gada 21. maijā 75 gadu vecumā Maskavā. Apglabāts Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Указ Президиума Верховного Совета СССР «О присвоении генералу армии Коневу И. С. военного звания маршала Советского Союза» от 20 февраля 1944 года // Ведомости Верховного Совета Союза Советских Социалистических Республик : газета. — 1944. — 29 февраля (№ 12 (272)). — С. 1

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]